Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

14. jūlijā Ogres novada pašvaldībā notika sanāksme, kurā pašvaldības vadība un speciālisti iepazinās ar autotransporta un gājēju tuneļa iespējamiem izbūves skiču risinājumiem.

Sanāksmē piedalījās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, izpilddirektora vietnieks Pēteris Špakovskis, Tautsaimniecības komitejas priekšsēdētājs Juris Laizāns, Attīstības departamenta Būvvaldes arhitekte Agnese Pivore – Bokta, Juridiskās nodaļas vadītāja Sanita Brūvere, projektu vadītājs Pēteris Preiss, pašvaldības aģentūras “Ogres namsaimnieks” Ceļu un pilsētvides nodaļas vadītājs Pēteris Bužers un SIA Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs “Vektors T” pārstāvis Guntis Zīlis.

G. Zīlis informēja par izstrādātajiem skiču risinājumiem autotransporta tuneļa zem dzelzceļa Kalna prospektā un gājēju tuneļa zem dzelzceļa Skolas ielas un Mālkalnes prospekta savienošanai izbūvei.

Autotransporta tunelim projektēšanas birojs piedāvā divus tuneļa konstrukciju variantus. Viens ir dzelzceļa tuneļveida pārvads (foto nr.1), otrs – tuneļa konstrukcija ar aizsargekrānu (foto nr.2). Katram variantam ir savas priekšrocības un riski. G. Zīlis skaidroja, ka pirmā varianta priekšrocības ir klasiska konstrukcija un plaša būvniecības pieredze šādas konstrukcijas būvniecībā, savukārt riski saistās ar būvniecībai nepieciešamo plašo komunikāciju pārbūvi, dzelzceļa satiksmes ierobežojumiem un darba izpildes apgrūtinājumiem. Tuneļa konstrukcijai ar aizsargekrāna izbūvi priekšrocības, kas nav mazsvarīgi, ir minimāla ietekme uz dzelzceļa satiksmi un mazāka komunikāciju pārbūve. Šādas konstrukcijas izbūves lielākais risks ir iekārtu un pieredzes trūkums Baltijas reģionā un papildu konstrukciju izbūve.

Izbūvējot autotransporta tuneli, paredzētas izmaiņas Kalna prospekta ass plānā un garenprofilā, plānots izbūvēt rotācijas apli un likvidēt pieslēgumu Ķiršu un Tilta ielai.

Gājēju tuneļa būvniecībai projektēšanas birojs izstrādājis divus iespējamos skiču risinājumus. Viens no tiem ir monolīta dzelzsbetona kastveida tunelis, kura izbūve plānota ar rievsienām un norobežotā būvbedrē, otrs – monolīta dzelzsbetona kastveida tunelis, kura izbūve paredzēta ar urbpāļu sienu izveidi.

Tika pārrunāti arī iespējamie gājēju tuneļa pieeju risinājumi. Speciālisti nosliecās par labu risinājumam, kas paredz pacēlāja izbūvi katrā tuneļa ieejas pusē cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem, nevis pandusa izbūvei.

Agnese Pivore – Bokta norādīja, ka būvvaldē cilvēki ir interesējušies, vai un kā mainīsies gruntsūdeņu plūsmas pēc autotransporta tuneļa būvniecības. G. Zīlis skaidroja, ka būvniecība tās varētu ietekmēt, bet plānots veikt padziļinātu izpēti un sniegt atzinumu pēc tam, kad būs zināms, tieši kurš no būvniecības risinājumiem tiks īstenots.

P. Špakovskis interesējās, kā plānots risināt jautājumu par ūdens novadi autotransporta tunelī. G. Zīlis norādīja, ka būvniecības laikā gruntsūdens tiks atsūknēts, bet pēc būvniecības šādām problēmām nevajadzētu būt. E.Helmanis uzsvēra, ka šim jautājumam jāpievērš pastiprināta uzmanība, jo gruntsūdens līmenis pēc HES būvniecības šajā apkaimē ir būtiski mainījies.

P. Špakovskis vaicāja, vai gājēju tuneļa būvniecības laikā iedzīvotājiem būs iespēja šķērsot dzelzceļa sliedes un vai autotransporta tuneļa izbūves laikā tiks pārtraukta satiksme pāri dzelzceļam Kalna prospektā. Projektēšanas biroja pārstāvis norādīja, ka iespēju robežās gājēju plūsmu varētu organizēt uz Jaunogres pusi, ar izeju pie lielveikala “Maxima” stāvvietām, savukārt satiksmi Kalna prospektā nav plānots pārtraukt, tomēr jārēķinās ar īslaicīgiem traucējumiem.

E. Helmanis vērsa uzmanību uz to, ka pastiprināta uzmanība jāpievērš gājēju tuneļa apgaismojumam – lai tas būtu moderns, izturīgs, kā arī jāparedz videonovērošana, lai iedzīvotāji justos droši un komfortabli.

Noslēdzot sanāksmi, E. Helmanis rezumēja – lai varētu pieņemt lēmumu par to, kurš būtu labākais tuneļu izbūves risinājums, nepieciešams zināt to būvniecības aptuvenās izmaksas, kā arī katras tehnoloģijas izbūves paredzamo laiku. G. Zīlis solīja jau tuvākajā laikā sagatavot šādu informāciju. Lai virzītos uz būvprojekta izstrādi, paralēli turpināsies uzsāktās sarunas ar AS “Latvijas Dzelzceļš”, ar komunikāciju turētājiem un zemju īpašniekiem, kuru īpašumu skars tuneļu izbūve.

Jau vēstīts, ka pēc ilgstošām sarunām ar VAS “Latvijas dzelzceļš” pagājušā gada 27. jūlijā Ogres novada pašvaldības vadība panāca vienošanos par dzelzceļa tuneļu projektēšanu Ogres pilsētā. VAS “Latvijas dzelzceļš” savā budžetā iekļāva 40 000 EUR lielu finansējumu dzelzceļa tuneļu projektēšanai Ogrē, kas sastāda pusi no projektēšanas darbiem nepieciešamā finansējuma. Otru pusi sedz pašvaldība.