Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Atceroties latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanas 100.gadadienu, Ogres Zilajos kalnos notiks patriotiskās audzināšanas pārgājiens.

Pārgājiens notiks šā gada 6.oktobrī, tajā aicinātas piedalīties 5. – 6. un 7. – 9. klašu skolēnu grupas no Ogres un Ikšķiles novada skolām.

Pārgājienu rīko biedrība “Patriotiskās audzināšanas un militārās tuvcīņas skola”, Ogres un Ikšķiles novada pašvaldības, Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra".

“Mums ir jāzina savas tautas un valsts vēsture. Sevišķi aktuāli tas ir jaunajai paaudzei – jo viņi būs tie, kas veidos Latvijas nākotni, bet nākotnei, kā zināms, pamatu veido vēsture. Patriotisms nevar izaugt tukšā vietā – tas ir jāizkopj ikdienā, un mēs esam par to atbildīgi. Tāpēc arī ir vajadzīgi šādi pasākumi – pilsonisko apziņu veidojot ar lietām, kas mums ir apkārt, arī ar atskatu uz vēsturiskajiem notikumiem, kas risinājušies apkaimē, kurā dzīvojam šobrīd. Nav iespējams izprast pasauli, ja nezinām, kas noticis vai notiek mums līdzās,” uzsver Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības, sporta un tūrisma lietu jautājumos, patriotiskā pārgājiena iniciators Egils Helmanis. 

Patriotiskās audzināšanas pārgājienā, kā jau minēts iepriekš, aicinātas piedalīties 5. – 6. un 7. – 9. klašu skolēnu grupas no Ogres un Ikšķiles novada skolām, lai izkoptu savu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu Latvijai, izzinātu vēsturi un izradītu cieņu karavīriem, kuri cīnījās, krita un izdzīvoja.

Noderīga informācija!

Pirms pārgājiena dalībniekiem ieteicams klasēs pārrunāt strēlnieku bataljonu dibināšanas notikumus, cīņas Nāves salā un pie Mazās Juglas.

Pirms došanās pārgājienā, nepieciešams veikt drošības instruktāžu

Pārgājiena dalībniekiem nepieciešams:

            *laika apstākļiem piemērotas ērtas, ūdens necaurlaidīgas drēbes, apavi.

             *ūdens slāpju remdēšanai pārgājiena laikā.

Ieteicams neņemt līdz našķus, saldinātos dzērienus – tad labāk garšos karavīru maltīte ar zāļu tēju, kas tiks nodrošināta visiem dalībniekiem.

Ņemot vērā pasākuma mērogu, katrai grupai/ klasei jānodrošina 1pavadošais pedagogs uz 10 skolēniem.

Katrai pārgājiena plūsmai tiks nodrošināta medmāsas pavadība – par to gādās pasākuma organizatori.

Gājiena satikšanās vietā tiks izvietotas papildu pārvietojamās tualetes.

No Zilo kalnu pakājes līdz satikšanās vietai katrai gājiena plūsmai jāveic ~3 kilometri un tik pat daudz arī atpakaļceļā.

Pārgājiena laikā paredzēts savāk dabas materiālus Latvijas kartes izveidošanai – vāksim čiekurus, koku sprunguļus, nokritušas krāsainas lapas, u.t.t., nebojājot un neplūcot augošus augus, arī sūnas un ķērpjus.

Katrai klasei tiks iedots maisiņš dabas materiālu savākšanai.

Klasēm būs sadalīts grafiks, kad būs iespēja braukt bruņutransportierī.

Uz satikšanās vietu katra plūsma dosies pa vienotu maršrutu, kopējā kolonnā. Atceļā klases varēs doties atsevišķi, savu skolotāju pavadībā, izvēloties savu maršrutu.

Pasākuma norise

Plkst. 9.00. – 9.30 skolēnu grupas izies no savām skolām Ogrē, Ikšķilē un Tīnūžos. Plkst. 10.00 pārgājiena dalībnieki nostāsies ierindā blokos pa klasēm un divās plūsmās virzīsies pa Zilo kalnu slēpošanas trasi – no trases sākumpunktiem Ogrē un Ikšķilē, dodoties viena otrai pretī, pa ceļam apstājoties nelielai atpūtai un dabas materiālu savākšanai, lai no savāktajiem dabas materiāliem (čiekuri, sprunguļi, kritušas lapas, neplēšot augošus augus, sūnas, ķērpjus) satikšanās vietā izveidotu Latvijas karti.

Plkst. 11.00. pārgājiena dalībnieki satiksies laukumā pie Dubkalnu karjera ūdenskrātuves, kur klašu pārstāvji atbildīgās mākslinieces uzraudzībā aizpildīs iepriekš iezīmētu Latvijas kartes kontūru ar pārgājiena laikā savāktajiem dabas materiāliem.

Plkst. 12.00 paredzēta svinīga pasākuma ceremonija – pārgājienu dalībnieku ierinda, karogu ienešana, uzrunas. Ar dziesmām un stāstiem uzstāsies vīru kopa “Vilki”, būs militārās tehnikas un aprīkojuma paraugdemonstrējumi, ko nodrošinās Zemessardzes 54. inženiertehniskais bataljons. Pārgājiena dalībnieki varēs ne tikai apskatīt, bet arī pabraukt ar bruņutransportieriem, apskatīt dažāda veida ieročus u.c. Notiks arī atjautības un veiklības sacensības. Kā kārtīgā pārgājienā pienākas, tā dalībnieki varēs nobaudīt karavīra azaidu – putra un silta tēja.

Atgriešanās skolās paredzēta ap plkst. 15.

Jautājumu gadījumā var rakstīt uz ieva.kraukle@ziliekalni.lv vai zvanīt pa tālruni 29455400 – Ievai Krauklei, Ogres un Ikšķiles novadu pašvaldību aģentūra “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” attīstības aģentūra” direktorei.

Īss ieskats vēsturē par kaujām Ikšķiles un Ogres apkaimē

1914. gadā sākās Pirmais pasaules karš. Tas kļuva par karu, kādu Eiropa nekad agrāk nebija piedzīvojusi. 1915. gadā situācija bija īpaši smaga, jo Vācijas armija bija ieņēmusi lielāko daļu Latvijas teritorijas. Kaut gan Krievijas valdība neuzticējās nacionālajām bruņotajām vienībām, armijas vadība tomēr atļāva veidot latviešu brīvprātīgo strēlnieku bataljonus. Tūkstošiem vīru un jauniešu pieteicās, lai kopā cīnītos par Latvijas zemi. Rīgas aizstāvēšanai no latviešu brīvprātīgajiem tika saformēti 1. Daugavgrīvas un 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljoni. Pavisam tika izveidoti 8 strēlnieku bataljoni, kas sadalījās 2 brigādēs Krievijas 12.armijas sastāvā.

Pirmā pasaules kara laikā Ikšķiles vārds plašāk izskanēja aktīvās karadarbības dēļ, kas norisinājās starp Krievijas un Vācijas impēriju karaspēkiem. Sīvākās kaujas norisinājās Ikšķiles priekštilta nocietinājumos (vēlāk nodēvēta par Nāves salu) un pie Mazās Juglas. Krievijas un Vācijas kara rezultātā Ikšķiles un Ogres novadu teritorijā tika iznīcināta senā apbūve un neatgriezeniski izmainīta vēsturiskā ainava. Vairāki simti kritušo latviešu, krievu, vācu karavīru ir apglabāti Ikšķiles un Ogres novadu teritorijā. Šie apbedījumi joprojām atgādina par šo cilvēku un valsts likteni. Reti kura Eiropas valsts Pirmajā pasaules karā zaudēja tik daudz kā Latvija.

1917. gada 1. – 2.septembrī vāci pārgāja Daugavu, pirms tam fronte stāvēja 2 gadus abās Daugavas pusēs. Cīņas notika 14 km garā frontē, ar epicentru Ikšķilē. Uzbrukuma mērķis – krievu armijas pozīcijas pie Mazās Juglas, 7 – 8 km attālumā no Daugavas 6000 strēlnieku (Krievijas 12.armijas 2.brigāde) tikai ar dažiem lielgabaliem stājās pret tikko Daugavu forsējušo Vācijas armiju, ar vairāk nekā 60 000 cīnītāju un spēcīgu artilērijas atbalstu, tika pielietota arī aviācija, ugunsmetēji un granātas ar indīgām gāzēm. Pirmie Mazās Juglas labo krastu ar nocietinājumiem sasniedza 5.Zemgales pulka karavīri, un vāciešiem nācās iesaistīties diennakti ilgā asiņainā kaujā, kas ļāva atkāpties Krievijas 12.armijai, tai skaitā četriem latviešu strēlnieku pulkiem no 1.brigādes, un arī saglabāt galvenos spēkus.

Zilajos kalnos, kā vietā ar izteiktu reljefu, tika izvietoti Krievijas armijas ierakumi, kas kalpoja kā aizmugures aizsardzības līnija, kā arī šaursliežu dzelzceļš apgādes vajadzībām. Tuvāk Ikšķilei redzamas daudzas blindāžu vietas, ko karavīri izmantoja atpūtai un dzīvošanai starp kaujām, kamēr frontes līnija turējās pie Daugavas. I pasaules kara laikā tautā iegājās “Balkānu” nosaukums Zilajiem kalniem.