Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Ik mēnesi  Ogres Vēstures un mākslas muzejs īpašu vērību velta kādam no muzeja krājuma priekšmetiem. Šajā mēnesī - stāsts par nesen muzejā nonākušo Ogres estrādes projektu, kuru 1964.gadā izstrādājis arhitekts Edgars Šēnbergs. Uz pauspapīra, ar zīmuli un krāsainiem krītiņiem zīmētajā, 21x41 cm lielajā plānā  attēlota estrādes ēkas perspektīva, zem tā - autora rakstīts paskaidrojums - Dziesmu svētku estrāde.

Muzeja krājumā glabājas arī citi ar estrādes celtniecību saistīti materiāli –  teritorijas plānojuma un būves skice, ģenplāns ar jau izstrādātu un apstiprinātu estrādes un tuvākās apkārtnes plānojumu, apzaļumošanas plāns, estrādes pretskata, sānskata, 1. un 2.stāva plāni, akustisko mērījumu plāni, kā arī arhitekta sarakste ar citiem projekta izstrādē iesaistītajiem cilvēkiem.  Visi šie materiāli uzskatāmi ataino estrādes celtniecības gaitu, tos muzejam dāvinājis pats estrādes arhitekts, līdz šim tie glabājušies E. Šēnberga mājas bēniņos Rīgā. 

Edgars Šēnbergs dzimis 1923.gadā, 1952.gadā beidzis Arhitektūras fakultāti, aktīvi darbojies līdz pat 1990.gadu beigām. Viņa profesionālo karjeru raksturo daudzi spilgti padomju modernisma paraugi – kafejnīca ,,Klidziņa” Skrīveros, restorāns ,,Pilskalns” un kafejnīca ,,Mūsa” Bauskā (1958 -1962), spēļu  un atrakciju pils ,,Daile” Dzintaros , kur tika atvērta Latvijā pirmā boulinga zāle un spēļu automāti (1976, 1982 -1985) un arī Ogres estrāde (1965). Šēnberga projektēto ēku veidolu vistiešākajā mērā iespaidojusi apkārtējā vide un optimāls funkciju izvietojums. Ēku izteiksmi arhitekts panācis strādājot ar lieliem, pamatīgiem būvapjomiem, nevis veidojot sīkas detaļas, celtnes plānojis no iekšpuses uz āru, pielietojot modernisma arhitektūras pamatprincipu ,,forma seko funkcijai”. Pašlaik arhitekts, sasniedzot cienījamo 92 gadu jubileju, aizvien ir dzīvesprieka un darba spara pilns un šovasar viesojās Ogrē, apmeklējot pilsētas svētkus un dāvinot muzejam vēl vienu atradumu no savas mājas bēniņiem.    

Līdztekus brīvdabas estrādes projekta izstrādei, pēc E. Šēnberga projekta  1960.gadu vidū tika veikta arī Ogres kultūras nama rekonstrukcija Rīgas ielā 15 un tirgus paviljona celtniecība Skolas ielā 3.

Ogres estrādes celtniecība tika uzsākta  1965.gada ziemā, plānotā estrādes vieta bija priedēm un eglēm apaugušais Bāku kalns. Tikai nocērtot kokus, izlaužot celmus, veicot ievērojamus grunts norakšanas darbus tika iegūta vieta estrādes būvniecībai. Darbi tika veikti steigā, jo jūlijā bija plānota estrādes atklāšana, atzīmējot Padomju Latvijas dibināšanas 25. gadadienu. Lai gan būve vēl nebija pabeigta, 1965.gada 11.jūlijā estrādē notika Ogres un Rīgas pilsētas Proletāriešu rajona Dziesmu un deju svētki, pulcējot divus tūkstošus dalībnieku un 15 tūkstošus skatītāju. 

Ogres estrāde tobrīd un arī tagad ir Latvijā otra lielākā brīvdabas skatuve, kurā var izvietoties 1500 dziedātāju un 10 tūkstoši skatītāju, bez tam lielisku skaņas kvalitāti nodrošināja akustikas meistara Alberta Vecsīļa projektētie pie estrādes jumta izvietotie akustikie paneļi. Šogad aprit 50 gadi kopš Ogres estrādes uzcelšanas, šo gadu laikā estrādē notikuši  ļoti daudz  koncertu, pasākumu, uzvedumu, kuri pulcējuši milzīgu cilvēku skaitu no visas Latvijas. Rekordliels skatītāju skaits – apmēram 26 tūkstoši apmeklēja Edurda Rozenštrauha koncertu 1988.gadā. Pateicoties ērtajai atrašnās vietai  Latvijas viducī, transporta ceļu tuvumā, skaistā vietā Ogres upes krastā un savdabīgajam, gleznainajm reljefam, Ogres estrāde kļuva par vienu no centrālajām  vasaras sezonas pasākumu norises vietām Latvijā, kurā  uzstājušies visi Latvijas pazīstamākie mūziķi un mākslinieki.