Komentāri (9)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Šodienas notikumi Latvijas un starptautiskās politikas dienaskārtībā manī ir radījuši sajūtas, kuras es vēlējos izteikt šajā publikācijā. Pārdomājot konkrēto rakstu un tā tēmu  - „Patriotisma nozīme valsts politikas veidošanā”, centos to sadalīt vairākās tēmās, rakstā iekļaujot jauniešu nozīmi Latvijas labklājības veidošanā, uzsverot draudu nozīmi Latvijas iekšpolitikā, kā arī norādot uz patriotismu un kompetenci vadošajos amatos. Latvijai ir nepieciešama skaidra nostāja un definēti mērķi. Galvenā atziņa ir - Patriotisms nav pretnostatījums, bet gan cieņa un mīlestība pret savu zemi, kultūru, valodu un sabiedrību!

Runājot par patriotisma nozīmi valsts politikas veidošanā, svarīgi ir izprast jauniešu lomu politisko procesu ieinteresētībā.

Situācija jauniešu ieinteresētībā par politiskajiem procesiem, aktualitātēm un problēmām Latvijas politikā ir jautājums, kas būtu jāskata daudz plašākā kontekstā un detalizētāk, jo tam ir vairāki aspekti, kurus analizējot var izprast jauniešu lomu un nozīmi Latvijas politikā.  Sākotnējās atziņas balstās uz to, ka jaunieši vismazāk uzticas Saeimai, bet lielāko uzticību garantē Latvijas armijai.

Mūsdienu jaunatnes politikas nozīme Latvijā balstās uz principiem, kas definē teorētiskus skaidrojumus, taču praksē strādā nepilnvērtīgi, protams, tas daļēji ir  skaidrojums ar finansējuma trūkumu, taču daudz lielāka problēma ir nespēja ieklausīties jauniešu problēmās, kas pēc savas būtības ir pamats tam kā jaunā paaudze veiksmīgi iesaistīsies darba tirgū un veidos savas valsts labklājību. Daudz tiek  runāts par brīvprātīgo darbu, par praktikantu nozīmi, kas nenoliedzami ir noderīgi, taču tas nevar pāraugt darba spēka izmantošanā, bez iespējas iegūt reālu darbu - ar atalgojumu.

Ja mēs aplūkojam situāciju valsts galveno amatpersonu izteikumos, pieņemtajos lēmumos, tad raugoties no šī aspekta, priekšplānā izvirzās patiesā situācija jaunatnes politikā un jauniešu nozīmē valsts attīstībā. Ar to vēlos vērst uzmanību uz to, cik daudz mēs dzirdam vārdu salikumus - jaunietis ir mūsu nākotne, mūsu idejas un attīstība?!

Bieži tiek uzdots jautājums, kā panākt jauniešu ieinteresētību  par politiku? Mana atbilde ir sekojoša: „Tas nav jādara”!  Pret jaunieti jāizturas kā pret valsts nākotni. Tas ir tik svarīgs un būtisks nosacījums katram darba devējam, skolotājam, vecākiem, valsts amatpersonām un politiķiem.

Jaunietis ir kompetents cilvēks, kas spēj izvērtēt un sevī izanalizēt politiskos procesus, bet liela daļa to nedara, jo tiešais galveno amatpersonu, vadošo politiķu  atspulgs - liecina par neuzticību, par nespēju definēt Latvijas galvenos mērķus, un visbeidzot, iestāties par tiem.  Man personīgi sāpīga ir zemā jauniešu interese par Latvijas vēsturi. Ir jānodrošina pilnvērtīgas Latvijas vēstures stundas, kas skaidro Latvijas attīstību, tādejādi radot izpratni un mīlestību par savu valsti. Savas nacionālās identitātes izpratni. Tā  nav jauniešu problēma, tas ir sistēmisks trūkums, proti, zināt visu, bet savas valsts patriotismu aktualizēt tikai 11.novembrī un 18.novembrī, turklāt ne visos gadījumos – pilnvērtīgi.  Jo ātrāk tiks izprasti šie aspekti, kas nosaka, ka jauniešu ieinteresētība par politiku ir cieši saistīta ar katru galveno amatpersonu un politiķu izteikumiem, pieņemtajiem lēmumiem, izglītības sistēmas nepilnībām, jo gaišāks būs skats nākotnē. Patriotisms un  mīlestība pret savu valsti sevī ietver - zemi, teritoriju un sabiedrības kopumu, nevis atsevišķas personas.

Ja kāds domā, ka svarīgāka par visu ir tikai ekonomika, tad tas neveicinās Latvijas attīstību. Patriotisms un cieņa pret valsti, un jaunietis, kas to apzinās - ir pamats valsts attīstībai.

Jauniešiem ir jāredz vadošo partiju, līdz ar to Latvijas nostāja iekšpolitisko problēmu risināšanā un ārpolitikas mērķos. Jauniešiem ir būtiski redzēt Latvijas nostāju attiecībā pret Krievijas Federācijas politiku ārpus tās robežām, bet it sevišķi pret Krievijas Federācijas realizēto tautiešu politiku Latvijā, kā arī to, ka katrs jaunietis Latvijai ir svarīgs savas valsts veidotājs.

Nenoliedzami politika ir sarežģīts veidojums, taču nevar piekrist uzskatam: „Tur jau tāpat neko neizmainīsi”. Iegūtā izglītība, mīlestība un patriotisms pret savu valsti – tā ir katra pieredze un reizē iespēja. Tāpēc jauniem cilvēkiem šī atbildība, kas saistās ar ieinteresētību par politiku ir nopietna un svarīga, gan kā mīlestība un patriotisms pret savu valsti, gan kā ieguldījums labākā nākotnē.

Savā neatkarībā esam nodzīvojuši nedaudz vairāk par divdesmit gadiem, taču vēsturi pat necenšamies atcerēties. Varbūt es nedaudz dramatizēju, taču notikumi par to liecina. Vēsture skaidro, māca,  atkārtojas! Tās tautas, kas no vēstures nemācās un viņā neieklausās, tiek pakļautas reāliem draudiem, kas var realizēties. Draudi pastāv visur, taču ja mēs par viņiem nedomājam, jeb nerunājam, tad tie pavisam reāli var realizēties.

.....tā pēkšņi visus interneta portālus un ziņas pāršalca Krimas notikumi, kas virzoties tālāk ir nonākuši tiešā Krievijas alkatības agresijā ne tikai pret Ukrainu, bet pret visu Rietumu pasauli! Tas ir Krievijas Federācijas agresijas turpinājums! Tā nemanot parādās dažādu Latvijas politiķu raksti, iestāžu ziņojumi par Krievijas iespējamo agresiju Latvijā. Bet rodas jautājums, kur viņi bija ar saviem brīdinājumiem un skaidrojumiem iepriekšējos gadus!? Realitāte ir tāda, ka tu ar saviem pētījumiem par Krieviju, par tās ietekmi Latvijā esi uzskatāms tikai un vienīgi par „neadekvātu” nacionālistu, kurš nespēj racionāli izvērtēt abu valstu attiecības. Un tas ir - ārkārtīgi- sāpīgi!! Starp citu, kopš 2000.gada jau bija skaidrs, kad Krievijai Ukraina ir vitāli svarīga. Visas V.Putina darbības Ukrainā kopš V.Putins kļuva par Krievijas Federācijas prezidentu liecināja par to, ka pastāv plāns, kuram  tiks izstrādāti dažādi scenāriji, cilvēki vienkārši nevēlas analizēt notikumus, kas ir vērsti uz nākotni. Tā pienāca Gruzijas kārta un tā „atnāca” Ukrainas notikumi. Un pa šo laiku (Latvijā), tādas personas kā Gapoņenko, Lindermans u.c.,  institūcijas kā Russkij Mir, partijas, kas pārstāv krievvaloodīgo sabiedrības daļu -  turpina ietekmēt (zombēt) - lielu daļu - Latvijas sabiedrības. Tieši tā – veidot-ietekmēt, jo kā gan lai citādāk nosauc darbības, kas sludina Tēvijas kara nozīmi - caur dažādu grāmatu izdošanu Latvijas skolām. Kongresiem, kuros pauž uzskatus par Krievijas  nozīmi rūpēs par Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem, kas pāraug referendumā par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā, un partijām, kas saņem Krievijas Federācijas naudu, "uzrīko pāris akcijas" un kļūst populāras, liekot domāt, ka šo partiju reprezentējošās personas, vismaz viens tādā personā dēvēts par „Latvijas sabiedrības integrācijas galveno politiķi”, jo cenšas „apvienot”, jeb skaidri izsakoties – apmuļķot- latviešus un krievvalodīgos Latvijas iedzīvotājus, turpina būvēt labvēlīgu situāciju Krievijas interesēm.  Taču, arī tas Latvijas galvenajām drošības institūcijām un atbildīgajām personām - acīmredzot - ir bijis un ir - visai nebūtiski.

Latvijai nav konkrētas pozīcijas.  Mēs manevrējam. Nespējam nostiprināt savu pozīciju, kas ir viens aspekts. Otrs aspekts, liecina par izpratnes trūkumu starpvalstu un  institūciju attiecību veidošanā. Proti, ja reiz esam iestājušies Ziemeļatlantijas Līguma organizācijā (NATO), tad pildām savus pienākumus, ja reiz esam orientējušies uz Rietumiem, tad reizēs, kad vajag norādīt savu pozīciju Krievijai – norādām. Veidojam savu nostāju balstītu uz skaidriem un saprotamiem nosacījumiem.

Kuras ir tās institūcijas, organizācijas, kas pēta Krievijas politiku?! Cik daudz no Jums šos pētījumus ir lasījuši, cik bieži no Latvijas amatpersonām esat dzirdējuši skaidru nostāju par Latvijas pamatvērtībām (izņemot priekšvēlēšanu kampaņas), cik liela nozīme ir Latvijas sabiedrības integrācijas politikai, kā viņa darbojās?! Tikai šodien, kad notikumi ap Ukrainu ir sasnieguši augstu bīstamības fāzi, mēs Latvijā runājam par Krieviju kā draudu. Man ir ārkārtīgi žēl, kad tikai šādu notikumu iespaidā tiek sāktas diskusijas un noteikti darbības virzieni situācijas uzlabošanai. Un vēl vairāk – sāpīgi, ka tas notiek pirms vēlēšanām, tādejādi  ļaujot vadošajām amatpersonām un partijām aktualizēt tēmu, kuru iepriekšējos gadus viņi nav uzskatījuši par pietiekami svarīgu, acīmredzot savu „interešu vadīti”.

Skaidra nostāja - definēti mērķi!

Kā var apgalvot, ka Krievija ir drauds Latvijas drošībai!? Atbilde ir ar pret-jautājumu. Kā  var apgalvot, ka Krievija ir drauds Ukrainai!? Krievijas iekšpolitika pēc savas būtības ir trausla, un daudz ko nosaka sabiedrība. Ar sabiedrības atbalstu – Krievija var realizēt visas savas intereses! Būsim modri un patriotiski, jo Krievijas ietekmes sfēras iespējas ir neierobežotas, tajā skaitā arī Latvijā.

Patriotisms nav pretnostatījums, bet gan cieņa un mīlestība pret savu zemi, kultūru, valodu un sabiedrību!

Ja reiz esam iestājušies Eiropas Savienībā(ES) un NATO, tad padomāsim par Latviju – un virzīsim sev jaunus mērķus, jaunu nostāju, profesionālāku un patriotiskāku.

Latvijai vadošajos amatos ir nepieciešami profesionāli cilvēki, kuri ir kompetenti un patriotiski, jo tikai cieņa un mīlestība pret savu zemi, kultūru, valodu un iedzīvotājiem - var sniegt stabilitāti un attīstību, kas nepieļaus „dubultos standartus”!

Reklāmas, kurās personas iegulda milzīgas naudas summas ir daudz ietekmīgākas par izglītību un profesionālu pieredzi. Latvijai ir jāveido  jauna un profesionāla vīzija, konkrēti mērķi, kuri ir jācenšas īstenot. Taču, bez sabiedrības atbalsta to ir grūti panākt, jo politiķi darbojos pēc principa, ja sabiedrība vēl tic, tad viss ir kārtībā!

Demokrātiskā valstī sabiedrībai ir noteicošā loma, tikai tas ir jāapzinās. Patriotisms nav pretnostatījums. Nav jābaidās izteikt viedokli atbilstoši Latvijas interesēm, jo tieši tad mēs spēsim pakāpeniski sakārtot visus valstiski nozīmīgos sektorus, tajā skaitā ekonomiku, un Latvijas iedzīvotāju labklājības līmeni.

Ar naudu var panākt daudz, bet ne visu. Ar to vēlos sniegt domu par politisko procesu analīzi. Nebūt vienaldzīgiem, bet uzņemties lomu politisko procesu analīzē, ar patriotismu, mīlestību un cieņu pret savu valsti – Latviju!