Noslēgtais līgums nodrošinās vēl ciešāku un koordinētāku Daugavas lejteces tūrisma informācijas centru sadarbību ar mērķi stiprināt Daugavas lejteces tūrisma produkta tēlu un pilnveidot piedāvājumu, strādāt kopīgos nozares attīstības projektos un nākotnē izveidot konkurētspējīgu reģionu, kas īpaši piesaistīs tos tūristus, kuri Latvijā ierodas galvenokārt tāpēc, lai apskatītu Rīgu.

 

Atklājot svinīgo ceremoniju, Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars uzrunāja klātesošos: „Viens no galvenajiem faktoriem, ko gūsim, attīstot tūrismu mūsu pašvaldībās, būs ekonomiskā atdeve. Lai cik tuvs mums katram ir savs novads, tomēr visi kopā mēs varam paveikt daudz vairāk. Tikai pilnvērtīgs tūrisma piedāvājums varēs nodrošināt sekmīgu mūsu darba iznākumu. Mūsdienu pasaulē, kur valda tirgus likumi, ļoti liela nozīme ir simboliem un zīmoliem. Noslēdzot šo līgumu, mēs vienojamies par kopīgo zīmolu, un tā nosaukums - Daugavas lejtece.”

 

Iniciatīva par novadu sadarbību tūrisma jomā savulaik nāca tieši no Ķekavas pašvaldības, un tai uzreiz pievienojās arī Salaspils.

 

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Juris Krūmiņš pauda atziņu, ka visvieglāk ir sadarboties tieši ar pašvaldībām: „Mēs strādājam vienā nozarē un vislabāk saprotam, kas un kāpēc ir vajadzīgs. Šis līgums liks katrai pašvaldībai sakārtot daudzas vietas, lai parādītu, ka tās interesantas gan pašiem, gan citiem”.

 

Savukārt pašas idejas autors un kustības „lokomotīve” ir Ķekavas TIC vadītājs Juris Žilko. „Tūrisma produkta attīstība un konkurētspēja pasaulē pēdējos gados nostiprinās, apvienojoties reģionos un veidojot tūrisma klasterus. Šobrīd šī tendence ir vērojama arī Latvijā Te jāmin tādi piemēri kā Saviļņojošā Vidzemes piekraste, Enter Gauja un tagad arī Daugavas lejtece. Daugavas lejteces tūrisma reģionā – Daugavas lejtecē ietilpst Ķekavas, Salaspils, Stopiņu, Ikšķiles, Ogres un Baldones novadu administratīvās teritorijas. Šie seši novadi veido Daugavas lejteces klasteri.

 

Tūrisma klastera pamatā ir „trīs vaļi” – pašvaldības, uzņēmēji un pētniecības iestādes. Ar sadarbības līguma parakstīšanu mēs nostiprināsim šo vienu, ļoti svarīgo trešdaļu – pašvaldību vienotību, un tā savukārt ir labā ziņa mūsu uzņēmējiem - sekot pašvaldību piemēram,” stāsta Juris Žilko.

 

Stopiņu un Baldones novadi bija tie, kuri pirmie atsaucās ķekaviešu un salaspiliešu aicinājumam strādāt kopā. Stopiņu domes priekšsēdētājs Jānis Pumpurs uzskata, ka katram novadam noteikti ir ar ko lepoties, katrā novadā ir interesantas un ievērojamas vietas. „Tas, kā viesi redz mūsu novadus, viņi redz Latviju,” savā uzrunā uzsvēra J.Pumpurs. Arī Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa pauda gandarījumu par jau paveikto: „Šī sadarbība liek mums savādāk paraudzīties uz savu novadu un šķietami ierastās un ikdienišķās lielās ļauj ieraudzīt interesanto gan vietējiem tūristiem, gan tālākiem. Novada viesu skaits šajos gados ir ievērojami audzis, tāpēc atliek novēlēt, lai mūsu idejai pievienojas arī citi novadi un lai ir tā, kā dziesmā teikts – Daugav’s abas malas mūžam nesadalās!”

 

Ikšķiliešiem un ogrēniešiem ir ne tikai kopīgi Zilie kalni, bet arī kopīga sadarbības pieredze tūrisma jomā. Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Indulis Trapiņš pauda, ka, lai gan arī Ikšķilei var piedēvēt guļamrajona statusu, tomēr tūrisma jomā arī šai pašvaldībai ir daudz skaistu projektu, un šī sešu novadu apvienošanās ir fantastiska iespēja darbu turpināt kopā. Savukārt Ogres pašvaldības vadītājs Artūrs Mangulis teica: „Braucot starp novadiem, redzam, ka atšķiras ceļi. Par laimi ūdeņos šī robeža nav pamanāma. Mums visiem ir kopīga liela vērtība – Daugava, kas mūs vieno. Kopīgam darbam mūs vienos arī šodien parakstītais līgums. Šis ir tikai sākums. Varbūt nākotnē, kad te, Doles salā, satiksies visas Daugavas krastu pašvaldības, mēs ar gandarījumu varēsim teikt, ka bijām pirmie, kas šo kustību sāka!”

 

Svarīgi, ka pašvaldībām sadarbības līgumā ir pievienojusies arī Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) – institūcija, kuras misija ir saglabāt dabas daudzveidību un veicināt cilvēka un dabas harmonisku līdzāspastāvēšanu.

 

Gunta Gabrāne, DAP ģenerāldirektores vietniece, uzrunājot klātesošos, atzīmēja, ka Dabas aizsardzības pārvalde ir gandarīta par noslēgto vienošanos. „Šis līgums ir labs fiziskais ietvars, lai spēcīgāk atspertos un rakstītu projektu pieteikumus dažādu investīciju piesaistei, jo mēs varam nākt līdzi kā partneris un dalītos arī zināšanās par dabas aizsardzības teritorijām,” teica G.Gabrāne.

 

Noslēgtais līgums ir likumsakarīgs līdzšinējās sadarbības solis. Līdz šim Daugavas lejteces pašvaldības jau ir izdevušas gan kopīgu tūrisma karti, gan vienotā stendā strādājušas pašmāju tūrisma izstādē „Balttour”, kā arī vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs Baltijas un citās valstīs.

 

Salaspils novadā kopš maija tūrisma lietas ir Ievas Tumanas pārziņā. „Salaspils ir svarīga Daugavas lejteces reģiona daļa, kas jau pazīstama pasaulē ar Nacionālo botānisko dārzu un Salaspils memoriālu. Tūristiem neinteresē novadu robežas, bet gan piedāvājums, tāpēc nākamais būtiskais solis ir veicināt uzņēmēju iesaistīšanos un sadarbošanos, lai varam piedāvāt mūsu novadu apmeklētājiem kvalitatīvu, dažādu un aizraujošu tūrisma produktu,” par saviem plāniem stāsta Ieva.

 

Nu pašvaldības darbu turpinās jau vienoti, lai Daugavas lejteces reģions kļūs tūristiem arvien interesantāks, Rīgas tuvumu izmantojot kā iespēju un piedāvājot daudzveidīgas atpūtas iespējas.