Fakti.lv Publicēts: 2014-06-27 19:44:00 /
Ziņot redakcijai
Šovakar viesnīcas "Hotel Club 1934" lielajā zālē, Ogres Vēstures un mākslas muzeja izstādes „Kombināts” noslēguma pasākumā "Ceha vakars", tiekas apmēram trīs simti bijušo Ogres trikotāžas kombināta darbinieku.
Ļaudis, kas savulaik plecu pie pleca strādājuši Padomu Savienības lielākajā ražotnē, nu tukšo glāzes un ritina atmiņu kamoliņus, kurus šķetināt līdz Natālijas Ketneres garadarbs – grāmata par kombināta ziedu laikiem - „Ogres trikotāžas kombināts – labākie gadi”. „Domajām ka atnāks cilvēki 30-50, lai mēs kopīgi noslēgtu izstādi, taču ir sanākuši gandrīz trīs simti apmeklētāju. Izstādi apmeklējuši vairāk kā 700 cilvēku, tādēļ tā būs skatāma vēl līdz 2.jūlija pulksten 18, turklāt izstādes pēdējā dienā ieeja būs bez maksas. Paldies visiem, kas ziedojuši savas fotogrāfijas un atmiņas! Daudzi Ogres vārdu saista ar kombināta vārdu,” atzīst Ogres Vētures un mākslas muzeja direktore Iveta Ruskule.
Savukārt Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis norādīja, ka arī viens no viņa darba mūža gadiem pavadīts kombinātā – strādājot apsardzē. Viņš atsauca atmiņā aizgājušos gadus. „Nesen ar deputātu Juri Laizānu staigājām pa kombinātu. Visi cehi ir slēgti, visas mašīnas stāv uz vietas, bet specifiskā smarža, kas valda kombinātā, veicina atmiņas. Mēs uzaugām visi vienā valstī, kuras vairs nav. Šajā valstī bija daudzas labas lietas, sociālās garantijas. Paņemam no šīs valsts labāko, kas ir bijis, paņemam šīs atmiņas un lai tās paliek ar mums. Tas, ka esat atnākuši, lai atcerētos kombinātu, liecina, ka ļoti liela daļa pilsētas dzīvoja ar šī kombināta elpu. Daudzi kombinātā ir iepazinušies un daudzi daudzus dzīves gadus veltījuši kombinātam. Mums arī jūs esat svarīgi,” sacīja Egils Helmanis.
Klātesošos sveica arī grāmatas autore Natālija Ketnere. Viņa atzina, ka daudz liecību un fotomateriālu nozaudēts, mainoties trikotāžas kombināta saimniekiem. N.Ketnere atklāja, ka grāmatā apkopota dikai daļa no atmiņām un iecerēts izdot arī citas grāmatas par dažādiem trikotāžas kombināta vēstures posmiem. Grāmatas autore pasniedza savu garadarbu tiem bijušajiem kombināta darbiniekiem, kuri devuši savu artavu grāmatas tapšanā.
Atmiņās par kombinātā aizvadītajiem darba gadiem dalījās arī Juris Laizāns. Viņš atzina, ka savulaik šāds pasākums, kurā pulcējušies 300 cilvēku, atbilstu vien viena kombināta ceha pasākumu mērogiem. „Ir patīkami redzēt tik daudz pazīstamus cilvēkus, kuri kombinātam veltīja lielu vai pat lielāko daļu savas dzīves. Atceros 1989.gadu, kad kombināts svinēja savu 20 gadu jubileju. Biju jauns speciālists, tikko absolvējis institūtu, strādāju vērpšanas fabrikā, darbojos kombināta jauniešo organizācijās. Katrai no tām jubilejas svinībām bija jāsagatavo neliels numurs par to, kā mēs redzam kombinātu pēc 50 gadiem. Tādēļ šodien manas izjūtas ir divējādas. No vienas puses esmu priecīgs, ka atnācāt, bet no otras - ir skumji, ka mūsu kuģis ir piestājis ostā, bet mēs, tā ekipāža, šodien atrodamies aiz tā borta. Taču lai cik nebūtu skumji, domāju, ka tie gadi, kurus veltījāt šim uzņēmumam un Oges pilsētas attīstībai, tie jūsu un jūsu mazbērnu atmiņās vienmēr būs gaiši,” norādīja Juris Laizāns. Viņš kā N.Ketneres grāmatas mecenāts dāvināja šo izdevumu kombināta izcilākajiem bijušajiem darbiniekiem, kuri „paveikuši tālu ceļu šajā uzņēmumā, veidoja tā politiku, mūs iedvesmoja, lika izpildīt plānus. Kad tecēja cilvēku straumes, kas strādāja trīs maiņās. Paldies, ka atnācāt, ka atceraties šīs sienas, draugus, paziņas, kolēģus,” tā J.Laizāns.
|