Vispirms, gluži kā priekšvēlēšanu laikā, katrs no deputātiem iepazīstināja ar savu redzējumu, prioritātēm un mērķiem domes turpmākajam darbam. Anita Streile iestājās par kultūras un tūrisma jomu attīstību un ceļu sakārtošanu. „Vajag sakārtot Lielvārdi, lai, vismaz caurbraucot, ir patīkami skatīties un redzēt sakārtotas ielas, skaistus pasākumus,” viņa sacīja. Laima Prekele norādīja: „Bezgala daudz ir atkarīgs no tā, ko ieguldām savos bērnos. Man ļoti gribētos lai vecāki un visa sabiedrība saprastu, ka mēs nedrīkstam būt viens pret otru bet ir jāstrādā kopā. Jāsaglabā tradīcijas un jāmācās ieviest ko jaunu.” Savukārt Juris Reihlers uzsvēra sociālo pakalpojumu attīstīšanas nepieciešamību novada pagastos.

 

 

V.Volonte solīja iestāties par pirmsskolas izglītības iestāžu un sporta pedagogu algu palielinājumu, kam jau šobrīd iezīmēts finansējums pašvaldības 2014.gada budžetā. Viņa pauda atbalstu jauna un kvalitatīva bērnu rotaļu laukuma izveidei Avotu masīvā, kultūras jomas attīstībai Lielvārdes novadā, ielu sakārtošanai un ēkas Ausekļa prospektā 16 iegādei. „Ir dažādas alternatīvas, kas tur varētu būt – kultūrizglītbas centrs, mūzikas un mākslas skola, lielvārdes pilsētas bibliotēka. Viennozīmīgi iestājos par šīm lietām, jo tā ir laba vieta un ir daudz un dažādas aktivitātes, ko tur varētu darīt,” sacīja V.Volonte.

 

Atbalstu izglītības jomas sakārtošanai pauda arī deputāte Dace Kļava. „Mans sapnis ir, ka pienāks laiks, kad varēsim nosiltināt bērnudārzus, kad tie būs ar moderniem rotaļu laukumiem, kad varēsim iegādāties interaktīvās tāfeles. Moderni, skaisti, silti un labi bērnudārzi un laimīgi bērni,” savu vēlējumu pauda D.Kļava.

 

 

Deputāts Jānis Āboliņš atzina, ka ir visdumpinieciskākais no jaunievēlētajiem deputātiem. Viņš uzsvēra, ka iestājas par atklātību. „Uzskatu, ka iedzīvotājiem ir jābūt iespējai iepazīties ar budžeta pieprasījumiem, ar skaitļiem. Esmu iestājies par atklātību, dažādās priekšvēlēšanu programmās ir rakstīts, ka deputāti to atbalstīs. Bet jautājumā par domes sēžu un komiteju sēžu translāciju manas idejas ir noraidītas. Ir nācies iesaistīt Vides un reģionālās attīstības ministriju, kas norādījusi, ka pašvaldības nolikums ir jāmaina. Taču tas vēl joprojām nav izdarīts,” pārmeta J.Āboliņš, bet par jau paveikto sacīja: „Esam realizējuši idejas par brīvdabas kino, noorganizējuši basketbola čempionātu, bezmaksas teātra izrādes.” J.Āboliņš pauda atbalstu centrālā laukuma izbūvei Lielvārdē. Savukārt atiecībā uz ieceri iegādāties ēku Ausekļa ielā 16, deputāts aicināja vispirms noskaidrot ēkas reālo vērtību.

 

 

J.Āboliņš norādīja, ka viņa kolēģis un partijas biedrs Jānis Mazitāns ievēlēts par priekšsēdētāja vietnieku drošības jautājumos un jau sperti pirmie soļi pašvaldības darba uzlabošanai – šogad tajā visticamāk tiks paredzētas papildus divas inspektoru štata vietas, tiek domāts arī par kārtības sargu materiālo nodrošinājumu. Savukārt A.Troska informēja, ka nākamnedēļ paredzētajā sabiedriskās drošības komitejas sēdē deputāti plāno iepazīties ar Reģionālās pašvaldības policijas piedāvājumu. „Gadu gadiem runājam par videonovērošanu pilsētā. 2014.gada budžetā šim mērķim esam iezīmējuši 15 tūkstošus latu. Savukārt, izmantojot Reģionālās pašvaldības policijas pakalpojumus, videonovērošanas izmaksas ievērojami samazinās,” norāda A.Troska.

 

 

Savukārt deputāts un uzņēmējs Māris Mālmeisters norādīja – lai naudu tērētu, tā vispirms jānopelna. „Nevajag baidīties no lieliem izdevumiem, jābaidās no maziem ienākumiem. Mums kā pašvaldībai ir jādomā, kādēļ dalām 500 nevis 800 tūkstošus,” viņs aicināja. Viņaprāt pašvaldībai, lai palielinātu budžeta ieņēmumus, jāveicina iedzīvotāju vēlme deklarēties tās teritorijā. Tam par lielāko šķērsli šobrīd kalpo apsaimniekotājs „Lielvārdes Remte” un tā piedāvātie augstie komunālo pakalpojumu tarifi. „Komunālo pakalpojumu cenas ir viens no virzieniem kā varam piesaistīt iedzīvotājus. Jo vairāk to būs, jo lielāki būs ienākumi,” tā M.Mālmeisters.

 

 

Īstās iedzīvotāju jautājumu krustugunīs par paveikto un nepaveikto savas saimniekošanas laikā nonāca bijušais domes priekšsēdētājs Imants Balodis. Viņš norādīja, ka novadā jārada jaunas darba vietas. Ielas, viņaprāt, būtu jāsakārto secīgi, ņemot vērā to noslogotības reitingu. „Ielu un ceļu stāvoklis ir viens no priekšnosacījumiem, lai cilvēki te gribētu dzīvot,” tā I.Balodis. Iedzīvotāji gan vēlējās zināt, kādēļ ielu reitingošana nav uzsākta jau laikā, kad viņš vēl bija domes priekšsēdētājs. I.Balodis norādīja, ka viņa laikā sakārtotas gandrīz visas ielas, kas tikušas izrakņātas ūdenssaimniecības sakārtošanas darbu ietvaros. Tomēr visu iecerēto paveikt nav pieticis laika. „Sorry, manis vairs nav!” atzina I.Balodis.

 

 

I.Balodis prognozēja, ka šis būs diezgan tukšs gads – Eiropas Savienības fondu līdzekļi būs pieejami labākajā gadījumā gada nogalē, bet ar pašvaldības pašas rezursiem lielus projektus īstenot ir sarežģīti. Tam piekrita arī A.Troska. „Šobrīd ar likumu pašvaldībām kredītus ņemt ir aizliegts, izņemot tos, kas saistīti ar ES finansējuma apgūšanu. Ir izstrādāti projekti bērnudārzu, taču to īstenošanai nepieciešami ievērojami līdzekļi,” atzina domes priekšsēdētājs. Viņš arī norādīja uz daudzu novada ceļu kritisko stāvokli, ko tikai pasliktina ziemai neraksturīgie siltie un mitrie laika apstākļi. Ielu noslogotības reitingu noteikšana uzsākta jau pirms daudziem gadiem, tomēr darbs jāturpina, jo situācija gadu no gada mainās, uzskata A.Troska.

 

 

Iedzīvotāji tomēr interesējās par ceļu un dažādu problemātisku pilsētas ielu posmu sakārtošanas un izgaismošanas iespējām. Domes izpilddirektors Gvido Vītoliņš norādīja, ka novada ceļu kopgarums ir 214 kilometri. To uzturēšanai, ieskaitot pašvaldības līdzfinansējumu 2013.gadā bija paredzēti 185 tūkstoši latu jeb 263 tūkstoši eiro. Šogad šim mērķim varētu būt paredzēti 215 tūkstoši latu jeb 305 eiro. „Sanāk 2 eiro centi uz vienu ceļa kvadrātmetru. Varam dejot, priecāties un mācīties, bet mums līdz skolām un kultūras namiem ir jātiek pa normālām ielām,” savu viedokli pauda G.Vītoliņš.

 

 

Kāda iedzīvotāja vaicāja, kādēļ I.Balodim esot domes priekšsēdētāja amatā, tā arī nav izdevies atrisināt ar pašvaldības SIA „Lielvārdes Remte” saistītās problēmas? I.Balodis iebilda, ka „Lielvārdes Remti” saņēmis ļoti sliktā stāvoklī un tik nolaistu uzņēmumu iepriekš nav redzējis. „Ir izdarīts ļoti daudz. Daudzas problēmas nevar atrisināt īstermiņā, bet ir nepieciešama vidējā un ilgtermiņa programma,” norāda I.Balodis. Savukārt A.Troska norādīja ka vēl tikai pirmās dienas „Lielvārdes Remtes” priekšsēdētāja amatu ieņem Olita Krastiņa. „Ejiet tagad uz Remti, situācija ir mazliet mainījusies. Kā jebkuram jaunam darbiniekam es saku - dosim 100 dienas, lai viņš skatās, kā sakārtot un vadīt uzņēmumu citā virzienā. Galvenais uzdevums ir tarifu samazināšana vienalga kādām metodēm. Vienīgais ceļš kā samazināt siltuma zudumus ir siltināšana. Esam vienojušies, ka „Lielvārdes Remte” vēlreiz mēģinās iekustināt šo procesu. Vairākus mēnešus pašvaldībā strādā auditore Inese Dilāne, kas uzsākusi arī „Lielvārdes Remtes” finanšu un funkciju auditu. Arī tam ir vajadzīgs laiks. Tad arī tiksim skaidrībā par visiem neracionāliem izdevumiem un citām lietām. Esmu gatavs piedalīties jebkurās sanāksmēs, kur runāsim par māju siltināšanu un apsaimniekošanas lietām. Tas ir jāizdara, bet to varam izdarīt tikai savstarpēji un zolīdi komunicējot. Remtei bija problēmas ar komunikāciju, ceru, ka tagad tādu vairs nebūs,” tā domes priekšsēdētājs.

 

 

Deputāts J.Āboliņš norādīja, ka iesniedzis pieprasījumu, lai iepazītos ar „Lielvārdes Remtes” gada budžetu. „Vai deputāti varēs redzēt sadaļu par darbinieku algu fondu? Ir bijušas vēstules, ka daži darbinieki neveic maksājumus par komunālajiem maksājumiem. Ceru saņemt atbildi, jo deputātiem ir iespējas un tiesības pieprasīt šo informāciju,” sacīja J.Āboliņš. O.Krastiņa skaidroja, ka jau drīzumā plānots izvērtēt „Lielvārdes Remtes” kadru politiku. „Aicinām deputātus ciemos. Varam izstāstīt par saviem plāniem, varam izrunāt jūsu vīziju. Nealām deputātus pozīcijā un opozīcijā, jo visiem deputātiem jābūt kopīgam mērķim – uzlabot dzīves kvalitāti Lielvārdē,” tā O.Krastiņa. Solīts gādāt arī par iekšpagalmu ceļu sakārtošanu, lai tie būtu vismaz izbraucami, un lietusūdens novadīšanu. Deputāts Jānis Āboliņs norādīja, ka pēc V.Volontes ierosinājuma pašvaldības budžetā paredzēti 5000 latu - kā līdzfinansējums iekšpagalmu sakārtošanai novadā.

 

 

Iedzīvotāji atgādināja arī solījumu izbūvēt veloceliņu uz Kaibalu. Tomēr, tā kā tam jāšķērso privātas teritorijas, nepieciešams saskaņojums no to īpašniekiem. Tikai tad varēs uzsākt tehniskā projekta izstrādi.

 

Plānots risināt arī jautājumus, kas saistīti ar ambulances ēkas rekonstrukciju un autostāvvietu paplašināšanu.  

 

Iedzīvotāji, tiekoties ar deputātiem, aicināja efektīgāk izmantot simtlatnieku pakalpojumus. „Kāpēc tam cilvēkam jāstaigā un tā slota jādeldē, dzenājot vienu lapu šurpu turpu pa to tukšo trotuāru,” vaicāja kāda lielvārdiete. G.Vītoliņš norādīja, ka kopš 2009.gada, kad uzsākta simtlatnieku programma, ar tās palīdzību Lielvārdē sakārtota ne viena vien novada teritorija, tomēr pēdējos gados simtlatnieku palicis maz un ievērojami sarukusi arī to darba efektivitāte. Savukārt J.Āboliņš informēja, ka pašvaldības 2014.gada budžetā ir iezīmēta līdzekļi vairāku sētnieku algošanai, bet 4000 lati jeb 5691 eiro iezīmēti jauniešu nodarbinātības pasākumiem vasaras mēnešos.

 

Tiekoties ar deputātiem, rosināta arī iespēja par dažādiem pārkāpumiem anulēt titulu Goda lielvārdietis.

 

Tikšajās noslēgumā diskusijas aktīvākā dalībniece saņēma balvu – grāmatu „Latvijas leģendas”.