Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Tas, ka ik pēcpusdienu un vakaru Ogres Kultūras centrs ir ļaužu pārpilns, nevienu nepārsteidz. Mēģinājumi taču, tāpat dažādi sarīkojumi vai pasākumi... Tomēr viens aprīļa vakars bija īpašs, jo kopā pulcējās visu Ogres kolektīvu – šīs vasaras Dziesmu un Deju svētku dalībnieku – vadītāji un pārstāvji, lai latviešu tautas dziesmu "Bēdu manu, lielu bēdu" pārvērstu savā unikālajā Dziesmu svētku zīmē, kas rotās arī Ogres svētku karogu. To 30. jūnijā plkst. 13.26 paredzēts pacelt pie Ogres Kultūras centra brīdī, kad tieši Ogrē saule būs zenītā, un pāri visai Latvijai – sākot no austrumiem uz rietumiem – velsies karogu vilnis, lai todien mastā uzvijušies, katrā pilsētā un pagastā tie plīvotu visu svētku laiku. 

Taču Ogrē Dziesmu svētki atnāks pat mazliet ātrāk – jau 21.jūnijā, kad pilsētas radošie kolektīvi ir iecerējuši vietējiem iedzīvotājiem un pilsētas viesiem atrādīt darbu, kas paveikts šajos piecos gados kopš pagājušajiem svētkiem. 21.jūnijā Saulgriežu Dziesmu un Deju svētku ieskandināšana iecerēta ar gājienu no Mūzikas skolas, bet pļaviņā aiz Kultūras centra klausītāji un skatītāji varēs priecāties par koru dziedātāju balsu skanīgumu, dejotāju soļu raitumu un TLMS Saiva sagādātajiem košajiem svētku akcentiem.

Reizē tas viss arī apliecinās, ka labi strādāts ne tikai šajā sezonā, kad Dziesmu svētku tuvums īpaši rosinājis, bet nopietnu un kvalitatīvu darbu pieņemot par galveno vienmēr. To, ka šāda "stratēģija" ir īstā, uzskatāmi rāda daudzie Ogres kolektīvu panākumi. To uzteica arī nesen notikušo skašu žūrijas pārstāvji, gandrīz vai sacenšoties komplimentu dāsnumā. Arī p/a "Ogres novada kultūras centrs" direktore Ligita Zadvinska neslēpj prieku, ka kolektīvi strādājuši godam: "Man jāsaka paldies visiem kolēģiem, visiem Kultūras centra, Ogresgala un Ciemupes tautas nama darbiniekiem, tāpat visiem kolektīvu vadītājiem par ieguldīto darbu. Deju kolektīvu skatē tika uzrādīti ļoti labi rezultāti, koru skatē un pūtēju orķestru skatē tāpat, vokālo ansambļu skatē arī. Nešaubos, ka arī Saivas darbi noteikti būs Rīgā, lielajā izstādē. Mēs tiešām varam lepoties ar saviem kolektīviem. Dziesmu svētkos Rīgā piedalīsies 13 kolektīvi un 371 dalībnieks no Ogres Kultūras centra un 1 kolektīvs ar 23 dalībniekiem no Ogresgala Tautas nama." Direktore arī uzsver, ka, tencinot kolektīvu vadītājus un dalībniekus, nekādā gadījumā nedrīkst aizmirst par viņu tuvāko cilvēku – ģimeņu – atbalstu. Ja tā nebūtu bijis, šādus rezultātus nevarētu sasniegt. "Gan tie vakari, kas pavadīti mēģinājumos, gan izbraukumi un koncerti, pārbaudot, cik labi repertuārs apgūts, tāpat šis sniegums skatēs, ir apliecinājums tam, ka visiem dalībniekiem Dziesmu svētki ir kaut kas svēts un skaists, un katrs no viņiem ir gatavs ieguldīt lielu savas sirds daļu, lai paši būtu svētkos un arī svētkus krāšņotu."

Zinot, ka šie svētki ir pirmie pēc reģionu reformas, nav grūti noprast, ka pārmaiņas prasījušas tikt galā ar daudz ko. "Ogres, Ķeguma, Ikšķiles un Lielvārdes novads visu šo periodu kopš 2009. gada ir centušies strādāt kopā," saka direktore. Protams, tas nav bijis viegli, taču visu četru novadu kultūras darba koordinatori, savstarpēji sadarbojoties un plānojot darbus,  ir pratuši atrast kopīgu valodu. Vai šī sadarbība turpināsies, vai tomēr būs kādas izmaiņas, to redzēsim rudenī. Zinu, ka Latvijā, kur novadi palikuši vieni, šis ceļš ir bijis smagāks. Mūsu novadi pagaidām ir varējuši vienoties un strādāt kopīgi."

Direktore arī uzteic visu četru novadu pašvaldības un to vadītājus, kas varējuši atrast līdzekļus kultūras norišu atbalstīšanai, lai cik tas būtu grūti un sarežģīti. "Manuprāt," nešaubās Ligita Zadvinska, "nav nekā svarīgāka par to, kā atbalstīt vietējo iedzīvotāju radošās iniciatīvas un vēlmi aktīvi darboties. Sagraut, saārdīt un pārraut to, kas gadiem ilgi bijis labs, var ļoti ātri – pietiek ar vienu mazu lēmumu, kaut vai par finanšu vai darba apjoma samazināšanu. Taču pēc tam to atjaunot ir ļoti grūti. Cauri visiem krīzes gadiem mūsu pašvaldības ir spējušas saglabāt vismaz līdzsvaru starp dažādām svarīgām jomām un atbalstīt arī kultūru. Tas nebūt nav viegli, bet tas ir ļoti svarīgi tiem cilvēkiem, kuri paši vēlas aktīvi un radoši iesaistīties dažādos procesos." Direktore arī uzskata: ja cilvēki aktīvi iesaistās kādā radošā jomā, viņi kļūst radošāki, enerģiskāki, atvērtāki gan ģimenēs, gan savā tiešajā darbā, gan savstarpējās ikdienas attiecībās ar apkārtējiem cilvēkiem, un tādējādi tiek bagātināta un pilnveidota arī apkārtējā vide. 

Atceros, ka pagājušajā gadā, jaunajai darba sezonai tuvojoties, biju klāt brīdī, kad direktore, telefoniski uzklausījusi kāda zvanītāja vēlmi veidot jauniešu kori, aicināja iniciatorus uz sarunu, lai kopīgi meklētu iespējas, kā šāda kolektīva darbību veicināt. Nu jau koris pirmo darba sezonu būs aizvadījis, un direktore ir gandarīta. "Jā, ir prieks, ka kolektīvu skaits nemazinās, bet gan palielinās. Turklāt šajā svētku starpposmā ir radušies kolektīvi, kuru veidošanas iniciatīva nākusi tieši no pašiem jauniešiem. Tāds ir deju kolektīvs Ogresgala Tautas namā un jauniešu koris mūsu OKC. Labi arī, ka mēs atradām iespēju kaut ar nelieliem finanšu līdzekļiem atbalstīt šo kolektīvu darbību. Īpaši priecē tas, ka nesenajās skatēs abi šie kolektīvi sevi labi parādīja." Direktore gan nopūšas, ka nav paspēts uz šiem svētkiem jauniešu korim uzšūt jaunus tērpus, taču tas būšot nākošo piecu gadu jautājums. Tiesa, ar vienu priekšnosacījumu – ja vien kolektīvs pats izrādīs vēlmi pēc Dziesmu svētkiem turpināt strādāt. "Es ar ļoti lielām cerībām skatos uz septembri un gaidīšu sezonas sākumu, vēloties redzēt, ka abi jauniešu kolektīvi atsāk mēģinājumus. Tas būs galvenais rādītājs, vai šie kolektīvi turpinās pastāvēt. Mēs ļoti ceram, ka tā būs, un tas nav bijis tikai īslaicīgs projekts.”

Kā ieguvumu Ligita Zadvinska vērtē arī to, ka svētku starpposmā (no 2008.gada) negatīvas izmaiņas nav skārušas arī Ogres lielos Dziesmu svētku kolektīvus – korus, deju kolektīvus, pūtēju orķestri un Tautas lietišķās mākslas studiju, kuru mūžs jau daudzos gadu desmitos mērāms. Tie joprojām ir stabili un savās radošajās biogrāfijās turpina ierakstīt vienu interesantu faktu pēc otra. "Jā, paaudzes mainās – vieni maina dzīves vietu, pārceļas kur citur, kādam gadi vai veselība neļauj darboties, taču citi nāk vietā. Visi kolektīvi turpina strādāt. Tas ir pats būtiskākais visā nepārtrauktajā Dziesmu svētku procesā. Vieni svētki beidzas, mēs sākam strādāt nākošajiem. Galvenais ir nepazaudēt vēlmi radoši darboties.”
Inta Kārkliņa