Komentāri (1)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Vakar Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš paziņojis, ka, tostarp Ogrē, aizvadītās izbraukuma sēdes bijis tikai “ceļojošais cirks”.

Ogres slimnīcas vadītājs Dainis Širovs norāda, ka slimnīcas darbiniekiem ik rītu jākonstatē, ka slimnīca ir pilna ar pacientiem, bet uzņemšanas nodaļā drūzmējas daudz cilvēku. Pagājušajā nedēļā kādai smagi slimai pacientei 2,5 stundas bijis jāgaida, kad atbrīvosies vieta slimnīcā. Slimnīcā pastāvīgi aizņemtas 120-130 gultasvietas, pērn Ogres slimnīcā ārstējušies vidēji 106 pacienti dienā, bet valsts apmaksā tikai 65 pacientu ārstēšanu, norāda D.Širovs. “Slimnieki tiek ievesti un pamesti uzņemšanas nodaļā,” viņš piebilst.

Pērn Ogres slimnīca vien nav saņēmusi samaksu par 1800 pacientu ārstēšanu. Arī šī gada pirmajā ceturksnī papildus valsts noteiktajām kvotām nācies uzņemt 407 pacientus ne tikai no Ogres apkārtnes, bet arī Skrīveriem, Bauskas un Siguldas. Lai sniegtu palīdzību lielākam pacientu skaitam, arī viena pacienta vidējās ārstēšanās ilgums, kas valstī ir 8 dienas, Ogrē samazināts līdz 5,02 dienām.

Līdzīga situācija vērojama arī citviet valstī. Lai rastu risinājumu, vakar pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iniciatīvas aizvadīta sanāksme, kurā piedalījās arī slimnīcu biedrības, Veselības norēķinu centra un Veselības ministrijas pārstāvji. Nācies atzīt, ka šādos apstākļos praktiski nedarbojas princips “nauda seko pacientam”. Atgādināts arī par 2011.gada sākumā, vēl iepriekšējā veselības ministra laikā, aizvadītajām izbraukuma sēdēm, ierēdņiem iepazīstoties ar situācijām 11 lokālajās diennakts stacionāra slimnīcās un aprūpes slimnīcās. Izbraukumu sēdēs piedalījušies gan veselības ministrijas, gan norēķinu centra pārstāvji, gan slimnīcu vadība un pašvaldību vadītāji. Lai risinātu ar veselības aprūpi saistītas problēmas, ieguldīts daudz laika un enerģijas, bet vakardienas sanāksmē Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš šīs sēdes raksturojis kā “ceļojošo cirku”. “Šokē cinisms, ko var atļauties ierēdņi, faktiski nosaucot slimnīcu un pašvaldību vadītājus par ākstiem,” sašutumu pauž D.Širovs, notiekošo raksturojot kā ierēdņu patvaļu.

Arī vakardienas sanāksmē, izskanot dažādiem viedokļiem, saņemti mājieni, ka politiski jau neviens tagad neuzņemšoties slimnīcas slēgt, bet tiks kāpinātas prasības, jo Latvijā var iztikt tikai ar trīs slimnīcām. Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli šajā jautājumā, slimnīcu vadība nolēmusi apmaksāt SKDS aptauju – vai tā vietā, lai kritiskā brīdī saņemtu veselības aprūpi tuvu dzīvesvietai, esam gatavi doties uz Rīgu?

Notiekošais īpaši skumdina tādēļ, ka Ogres slimnīca iepriekšējos gados ieguldījusi ievērojamus līdzekļus gan remontdarbos, gan medicīniskā aprīkojuma uzlabošanā, strādājot bez parādiem. Pausta vēlme paaugstināt mediķu algas, tā uzlabojot konkurenci un medicīniskā personāla darba kvalitāti, tomēr esošajos apstākļos tas ir apgrūtinoši. Tikmēr no šogad veselības aprūpes budžetā papildus piešķirtajiem 7 miljoniem latu lokālās slimnīcas nav saņēmušas neko, kaut gan kompensējot valsts neapmaksāto pacientu ārstēšanu, papildus būtu vajadzīgi vien 1,7 miljoni. Papildus finansējumu gan saņēmušas Rīgas slimnīcas.

“Mēs nekad nebūtu saglabājuši slimnīcu, ja nebūtu bijuši aktīvi un sevi aizstāvējuši. Varbūt būs represijas, pārbaudes, bet ja no vilka baidās, tad nav ko mežā iet,” šodien, tiekoties ar slimnīcas kolektīvu, sacīja D.Širovs paužot apņēmību aizstāvēt mediķu intereses.