Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Skolas muzejā jau no marta vidus var apskatīt 6.un 7.klašu meiteņu adītos cimdus. Tie ir īpaši cimdiņi, pirmo reizi mūžā noadīti mājturības stundās no valnīša līdz pirkstgaliem, bet jau vismaz ar 2 dzijām un ar rakstu.

Izstādē ir ap 30 cimdu pāru, tie ir rakstaini dūrainīši. Domāju, ka, cimdiņus  adot, ne vienai vien meitenei sākumā  bija vēlēšanās piņķerīgo darbu nolikt malā un atrunāties, ka mūsdienās tak cimdu adīšana nav vairs tik aktuāla, ka  pat jebkurā lielveikalā  var nopirkt lētus un praktiskus cimdus. Bet, nē! Ikšķiles meitenes mājturības skolotājas Daces  Ozolas – Krastiņas vadībā tomēr mācījās adīt cimdiņus, un rezultāts ir iepriecinošs. Tagad dūrainīši ir noadīti, tos pašas adītājas varēs valkāt, bet veselu mēnesi cimdiņus var apskatīt skolas muzejā katrs, kurš to  apmeklē – gan skolēni, gan skolotāji, gan arī vecāki , gan  skolas viesi. Mēs visi ar adījumiem lepojamies tāpat kā ar panākumiem sportā, matemātikā vai jebkurā citā mācību priekšmetā.

Paldies par centību cimdu adītājām : M. Kairei,  K. Driķei, D. Bērziņai,  A. Līkajai,  L. Boktai,

K. I. Ozolai,  A. Dokterei, V. Henzelei,  N. Vizbulei, U, Gobiņai,  A. L. Bulai, L. Sopelei,

E.Šillerei, L.Paeglei,  A.Lasmanei,  E.Cviklinskai,  S.Breikšai,  S.Krasovskai,  A.Bogrecai, 

L. P. Tēraudai,  A. Raģelei, S. Vilhovikai,  G. L. Vimbai,  S. Ozoliņai,  M. Horstei!  Un liela pateicība skolotājai  Dacei par pacietību un spēju ieinteresēt!

Gribam, lai meiteņu darbiņus redz arī viņu vecāki, vecvecāki un lai priecājas, ka aug jaunieši, kas mūsu tautas lietišķo un gara mākslu ne tikai bauda, bet arī prot radīt. Muzeja pasākumā 9.aprīlī  esam uzaicinājuši arī  Ikšķiles sengaidas,  kuras ir aktīvas muzeja krājumu bagātinātājas;  savus adītos cimdus izstādei ir apsolījusi  rokdarbniece Vizma Lepere.Tā varēs mazās adītājas dalīties pieredzē ar īstām amata pratējām.

Cimdu pasākumā piedalīsies arī bijusī Ikšķiles mājturības skolotāja, tagad pensionāre, Maija Markss. Viņa varēs salīdzināt mūsdienu meiteņu veikumu ar savā kādreizējā pieredzē radītajiem darbiem, pastāstīt par adīšanu vairāk, jo ir vairāku mājturības mācību grāmatu autore. Tā  ka no idejas noadīt savu pirmo cimdu pāri mums būs izveidojies vesels skaists pasākums, kurā ne tikai slavināsim mazās adītājas, bet arī siesim tiltus starp bijušo un esošo Ikšķiles skolā, mācīsimies dzīvot vieglāk mūsdienās, smeļoties pieredzi no pagātnes.

Lai noadītu cimdiņu, vajadzīgas vairākas prasmes, izpratne arī par dzijām, krāsām, rakstiem. Ja arī katra no meitenēm dienās varbūt nebūs aktīva cimdu adītāja, taču prasmes to darīt viņa būs ieguvusi skolas laikā, iegūtās zināšanas ir bagātība, kuru nevar izmērīt.

Mūsu Latvijas sievietes ir slavenas cimdu adītājas, ir ziņas, ka cimdu adīšana Latvijā pazīstama  jau ap 10. gadsimtu. Laika gaitā cimdi ir kļuvuši  pat par zināmu Latvijas kultūrvēstures daļu  sava pielietojuma, kā arī rakstu daudzveidības un krāsu salikuma ziņā. Meitenēm agrāk jau 10 gadu vecumā bija jāmācās adīt cimdi. Gatavojoties kāzām, pūrā bija jāieliek ap  300 pāru cimdu! 

Dienā laba adītāja  varējusi noadīt  pat veselu cimdu pāri. Lūk, kādas prasmes bijušas mūsu tautietēm! Ar krāšņajiem adījumiem arī mūsdienās varam izdaiļot savu izskatu un piesaistīt citu zemju tūristus. Jauki, ka adīti cimdi, cepures, šalles mums nestāv tikai muzejos izrādīšanai, bet joprojām silda mūsu rokas, mūsu ķermeni aukstajās ziemas dienās, ar saviem latviskajiem rakstiem ir kā pazīšanās zīme ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem.

Vēl ir kāzu godi, kuros līgava dala cimdus gan jaunajiem radiniekiem, gan muzikantiem.

Tautasdziesmā teikts:

„Es savam tautiešam

Rakstiņiem cimdus devu;

Tautiets man par cimdiem

Pirka zelta gredzentiņu.”

Meiteņu cimdu izstādi Ikšķiles vidusskolas muzejā varēs apskatīt līdz 19. aprīlim.