Komentāri (14)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

Kaut arī Ikšķile daudzās jomās allaž kalpojusi par piemēru citām pilsētām, nav noslēpums, ka sevišķi straujš uzrāviens tās attīstībā noticis kopš 2009.gada jūlija, kad domes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Indulis Trapiņš.

Ierodoties uz interviju domes priekšsēdētāja kabinetā, vispirms pārsteidz ierāmēts Kārļa Ulmaņa foto, kas grezno sienu virs kabineta saimnieka galvas, kamēr šobrīd pie varas esošā prezidenta foto nekur nav manāms.

- Kādēļ Kārlis Ulmanis?

- Noskaidroju, ka likums man to neliedz - normatīvie akti neuzliek par pienākumu izvietot tagadējā prezidenta foto. Zinām, ka Kārlis Ulmanis bija Zemnieku savienības dibinātājs, bet es domāju, ka, ja viņš redzētu, kas šobrīd notiek Zemnieku savienībā, tad apgrieztos uz otriem sāniem un,varbūt, no šīs partijas izstātos tāpat kā no daudzām citām. Viņš pēc izglītības bija agronoms un manā izpratnē tā ir svēta lieta – audzēt cilvēkiem maizi. Paēdis cilvēks var strādāt, attīstīties, veidot prasmes. Kārlis Ulmanis bija tautsaimnieks, kārtīgs zemnieks un saimnieks. Viņš izmantoja iespēju pierādīt, ka viens cilvēks, vadot nelielu valsti, var to ļoti īsā laikā sakārtot un nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem, nevis tikai latviešiem, bet visām etniskajām grupām, labklājības līmeņa pieaugumu un stabilitāti.

- Tātad Kārlis Ulmanis, ar savu piemēru iedvesmojot, šobrīd palīdz sakārtot arī Ikšķili...

- Tieši tā. Šī personība man kā latvietim ir autoritāte. Ulmaņa kungam ir bijušas kļūdas tāpat kā visiem cilvēkiem, bet to lai vērtē vēsturnieki. Tas bija cits laikmets, nebija tādu demokrātijas tradīciju kā šodien. Es neatbalstu diktatūru, bet tas posms, kad viņš strādāja tautsaimniecības un dzīves līmeņa celšanas labā, vērtējams kā ļoti pozitīvs.

- Arī jūs bijāt zemnieks. Kādēļ pievērsāties politikai?

- 1994.gadā iestājos partijā “Tēvzemei un Brīvībai” ar skaidru vīziju un saprotot uzdevumus, kas politiķim būtu jāpilda, taču ne sevišķi dziļi izprotot politisko procesu būtību un reālās izpausmes. Tas laiks bija savādāks, toreiz pamatā strādāju savā zemnieku saimniecībā, biju uzņēmējs. Tika dibināta kapitālsabiedrība, kas nodarbojās ar liftu apsaimniekošanu un būvniecību. Vēlāk strādāju Tuberkulozes valsts centrā par direktora vietnieku, jo mani kolēģi mani uzaicināja un daļēji, lai realizētu savas zemnieku saimniecības produkciju. Toreiz kārtība bija cita, pārtikas iepirkumi bija daudz vienkāršāki, tos vērtēja godīgi, ņemot vērā vidējo cenu. Toreiz zemnieks slimnīcās un citās valsts iestādēs varēja realizēt savu produkciju, nepiemērojot smago iepirkuma procedūru. Šobrīd rezultāts ir tāds, ka uzvar tikai lielākās starpnieku firmas, bet mazais zemnieks ir nospiests un viņam vairs nepastāv iespēja šādā veidā realizēt savus ražojumus.

- 2001.gadā kļuvāt par Ogres pilsētas domes izpilddirektoru...

- To uztveru kā pieredzes gūšanas laiku un kārtīgu dzīves skolu. Saskarsme ar reālajām varām man lika daudz ko pārdomāt. Secināju, ka man šie procesi nav pieņemami, tomēr vide, kas ir mazajā politikā un mazajos varas gaiteņos, ir tāda, kāda tā ir un spēles noteikumi ir skarbi. Strādājot Ogrē, sapratu, ka ir jābūt pārliecinošai pozīcijai – deputātu vairākumam, kas realizē varu. Ja tā nav, ja vara balstās uz vienu balsi, kā tanī laikā uz [Raimonda] Pabriežas, kuram bija savas ambīcijas un kuram, uzmetot kūleni, viss kāršu namiņš sabruka, tad tiek nobremzēta pilsētas vai novada attīstība. Pašvaldībā, tāpat kā lielajā politikā, ir jābūt stabilai vairākuma valdībai ar vairākām rezerves balsīm.

- Ikšķiles pašvaldībā esat ievēlēts jau trešo sasaukumu, ilgus gadus esat pavadījis opozīcijā...

- Sešus gadus. Tomēr toreiz opozīcija bija pavisam savādāka, nekā šobrīd, kad kolēģi meklē utis tur, kur tās nebūtu jāmeklē, tikai opozīcijas pēc. Ikšķilē esmu nodzīvojis visu savu apzināto mūžu un domāju, ka mēs katrs, kas esam ievēlēti Ikšķiles domē, esam sava novada patrioti. Taču katram no mums var būt savs skatījums uz notiekošajiem procesiem un plāniem. Savulaik, sēžot opozīcijā, vēlējāmies intensīvāku projektu realizāciju, vai uz to saskatījām savādāk. Bet šobrīd opozīcija, lai kolēģi man piedod, nepiekrīt nekam, arī tiem labajiem darbiem, kuri būtu loģiski un vērā ņemami. Bet tas ir mans viedoklis. Ir nemitīga kritika.

- Vai novads attīstītos straujāk, ja opozīcijas nebūtu?

- Opozīcijai ir jābūt. Tā liek domāt savādāk, strādāt enerģiskāk, izvērtēt, izvairīties no rutīnas. Taču opozīcijai ir jābūt konstruktīvai, nevis tādai, kas nodarbojas ar tarkšķēšanu, pašiem nemākot noformulēt domu, kas sasauc absurdu preses konferenci ar Upaciera kungu priekšgalā un apcer noguldījumu latu rezerves fondā, kas tobrīd pašvaldībai nesa papildus ienākumus pēc principa “lai nauda pelna naudu”, un apcerēt, kādi šeit ir idioti un muļķi, kas tā dara. Un tagad, kad šādi papildus nopelnītā nauda tiek ieguldīta Ikšķiles attīstībā, visi saprātīgi domājoši novada iedzīvotāji to atbalsta. Tas bija tikai viens piemērs.

- Ko tad panāk “Apvienība Iedzīvotāji”?

- Grūti teikt. Viņi ir filmējuši gan domes, gan komiteju sēdes un uz nākamajām pašvaldību vēlēšanām noteikti veidos savu kampaņu. Mans kā amatpersonas un ierindas deputāta viedoklis ir, ka visa viņu darbība, formas, nav bijušas tādas, lai šie kolēģi iekļautos vienotā Ikšķiles novada problēmu risināšanā, saskatītu prioritātes, ietu uz priekšu un realizētu daudzus projektus. Tas ir mans skatījums, es tā domāju, demokrātiskā sabiedrībā varu to atļauties. Visu laiku ir šī nekonstruktīvā kritika, kas nav balstīta ne uz profesionālo kompetenci, ne novada vajadzībām. Šiem cilvēkiem piedaloties procesos, nākamajās pašvaldību vēlēšanās ir cerība tikt ievēlētiem un, varbūt, realizēt citu politiku un prioritātes. Bet man kā domes priekšsēdētājam interesē padarītie darbi, tie, kas ir Ikšķiles sabiedrībai redzami. Protams, ir kļūdas, daudz ko varēja darīt savādāk, bet šī komanda, gan deputātu korpuss, gan speciālisti, izpildvaras realizētāji, esam nonākuši pie šādas formas un šādām prioritātēm un nenoliedzami rezultāts jau ir manāms.

- Tagadējā pozīcijā strādā dažādi domājuši cilvēki – vecā un jaunā vara...

- Ikšķilē startējušo partiju programmas ir ļoti līdzīgas, jo tās problēmas, kas ir jārisina, uztveram līdzīgi. Jebkurš Ikšķiles novada iedzīvotājs grib, lai viņa novads būtu attīstīts, lai būtu sakārtota infrastruktūra, kultūrvide un citas pašvaldībai uzticētās dzīves jomas. Bijām tik gudri, ka mācējām vienoties vienam mērķim – sava novada attīstībai, lai realizētu novadam būtiskus projektus. Ikšķilē pozīcijā šobrīd ir 11 no 15 deputātiem. Mums pievienojās arī deputāts Ģirts Baķis, kurš vēlēšanās startēja kā Apvienības „Iedzīvotāji” kandidāts. Viņu ļoti neapmierināja Upaciera partijas rīcība un attieksme. Pozīcijā ir deputāti ar konkrētu dzīves pieredzi un darba pieredzi pašvaldībā, cilvēki, kas nelido pa kosmosu, apzinās reālo situāciju un saprot kā jautājumi tiek virzīti un pieņemti. Opozīcijas pārstāvji, varbūt, ir maksimālisti, ar savām domām un idejām, bet bez pieredzes un zināšanām. Jebkurā darbā ir akadēmiskās, teorētiskās zināšanas un reālā, praktiskā puse.

- Vai pozīcijas deputātu viedokļi būtiskos jautājumos var atšķirties?

- Diskusijās mums nereti nav vienota viedokļa, taču to rezultātā tiek pieņemts lēmums. Diemžēl, opozīcijas deputāti šajās diskusijās nepiedalās. Ir gan nākuši, tomēr starp pozīcijas un opozīcijas deputātiem pastāv savstarpēja neuzticība. Starp deputātiem ir nepieciešama saikne, savstarpēja uzticēšanās un daudz kas cits, kas veidojas noteiktā laika posmā. Katrs cilvēks ir apdāvināts, taču nonākot līdz kādam amatam gan lielajā, gan mazajā politikā, katram cilvēkam ir jāiegūst noteikta pieredze un zināšanas, lai varētu kolektīvi strādāt un realizēt tos mērķus, ko nosakām savās partiju programmās.

- Kāda ir sajūta pēc tik ilgiem politikā pavadītiem gadiem kļūstot un strādājot par  pašvaldības vadītāju?

- Ir noiets garš ceļš un nu man ir šī fantastiskā iespēja savā novadā un pilsētā ietekmēt procesus, realizēt daudzas idejas, kas izkristalizējušās daudzu gadu garumā. Man ir ļoti liels prieks, ka kopā ar kolēģiem – deputātiem un speciālistiem – varam realizēt šīs ieceres. Par to paldies kolēģiem, kas mani atbalstīja šajā amatā. Tajā pavadītie vairāk kā divi gadi man dod apziņu, ka šis laiks nav tikai atsēdēts, bet kopā daudz ko esam izdarījuši.

- Kas tad ir paveikts?

- Kopā ar komandu esam paveikuši ievērojamus darbus. Te vēlos pieminēt izpilddirektoru Guntaru Kurmi, pateicoties kuram šajos gados esam pacēluši lielus tehniskus projektus. Izpilddirektors ir nesavtīgi veltījis savu enerģiju, izsekojot līdzi katram objekta kvadrātmetram, katrai detaļai. Tas pierāda - pašvaldībā darba pienākumiem ir jābūt sadalītiem, jābūt komandai, speciālistiem, kas veido kopējo darba rezultātu. Tikko ir pabeigts Ikšķiles vidusskolas sporta stadions, tūlīt noslēgsies pilsētas centrālās ielas - Skolas ielas rekonstrukcija. Sakārtojam Tīnūžu muižu, rekonstruējot to par bērnudārzu. Darbu pabeigšanai nepieciešamie līdzekļi iekļauti nākamā gada budžetā, jo naudas ir tik cik ir un mēs skaitām katru santīmu, lai šos projektus pabeigtu. Iepriekšējos gados realizētas sakārtotas vairākas ielas, nosiltināta Ikšķiles vidusskolas ēka, atjaunojot arī tās fasādi, renovēta katlu māja, nomainītas 80% siltumtrases, pabeigts ūdenssaimniecības attīstības I. kārtas projekts, esam strādājuši gan pie infrastruktūras, gan pie kultūras, gan sporta dzīves sakārtošanas, uzlabojuši sociālos pakalpojumus, izveidojot Dienas centru. Labiekārtojām 800 gades skvēru, padarot to par iedzīvotāju pastaigu un atpūtas vietu. Ikšķiles kultūras biedrība uzdāvināja pašvaldībai Ikšķiles tautas namu, ko mēs rekonstruējām un labiekārtojām. Šo pozitīvo soli uz laiku aizēnoja nepatīkama tiesvedība, ko organizēja apvienības „Iedzīvotāji” biedri, apstrīdot biedrības lēmumu, kas bija dāvinājuma pamatā, cenšoties dāvinājumu pašvaldībai atņemt. Šobrīd Tautas nams no rīta līdz vakaram ir apdzīvots ar pašdarbnieku kolektīviem, tur regulāri notiek kultūras pasākumi. Mums ir dažādi projekti, kas saistās ar Ogres novada pašvaldību – gan Ogres un Ikšķiles tūrisma aģentūra, sadarbojoties tūrisma jomā, gan Zilo kalnu sporta atpūtas kompleksa projektēšana, kurā jāiegulda liels darbs. Tiek domāts arī par apgaismotu gājēju celiņu, slēpošanas trasi Ogres Zilajos kalnos. Tiek plānota arī kopīga Ogres un Ikšķiles novadu kapu izveide. Ir izstrādāts Ikšķiles novada ilgtermiņa attīstības plāns un stratēģija. Ceram līdz decembrim apstiprināt arī novada teritorijas plānojumu. Visu darbu izmaksu segšanai iespēju robežās cenšamies piesaistīt Eiropas Savienības fondu finansējumu.

- Plānojat atvērt arī mūzikas un mākslas skolu...

- Šobrīd Ogres pašvaldības kolēģu dāvināto ēku Ogrē, Brīvības 48, plānojam mainīt pret Lauku atbalsta dienesta lietošanā esošo valsts ēku kompleksu Ikšķilē, Peldu ielā 2, 2C, kas ietver zemi kopumā 1,6 hektāru platībā. Blakus atrodas 1,5 hektārus liels pašvaldības zemes īpašums. Tātad, kopumā pašvaldībai stratēģiski svarīgā vietā piederēs vairāk nekā 3 hektāri. Te jāsaka paldies Jurim Tukišam – Lauksaimniecības pārvaldes vadītājam, kurš ir labs saimnieks un ēku ir uzturējis labā tehniskā kārtībā. Šajā vietā ir ļoti laba infrastruktūra, visas komunikācijas, un tā  piemērota dažādu funkciju izpildei. Te varētu izvietot arī mūzikas skolu, jo mums ir ļoti daudz bērnu un jauniešu, kuriem ir ļoti būtiska interešu izglītība. Ēkā varētu atrasties arī pašvaldības administrācija, bet esošajā pašvaldības ēkā – mākslas skola, kas tādējādi atrastos tuvu Ikšķiles vidusskolai. Savukārt iegūtā objekta palīgēkās varētu izvietot komunālās saimniecības materiāli-tehnisko bāzi.

- Ko, dāvinot Ikšķilei savu bijušo domes ēku Brīvības ielā 48, iegūst Ogre?

- Ogres novada iedzīvotājiem būs pieejami Lauku atbalsta dienesta pakalpojumi novada centrā. Ēka Ogrē, Brīvības ielā 42 jau atrodas Lauku atbalsta dienesta pārziņā, bet ēkas Brīvības 48 iegūšana ļaus Zemkopības ministrijai kompakti realizēt savas funkcijas Ogres pilsētā. Tas padarīs Lauku atbalsta dienestu pieejamāku, jo blakus ir autoosta, tas ir vecais administratīvais rajona centrs. Savukārt Ikšķiles novada pašvaldība iegūtu iespēju realizēt savas funkcijas atbilstošā novada centrā esošajā objektā. Faktiski jau visas trīs iestādes, kas maina minētos īpašumus, ir valsts iestādes (tiešās pārvaldes vai atvasinātās) un likums pieļauj iespēju tām savstarpēji mainīt īpašumus, ja tas ir nepieciešams šo iestāžu pārvaldes uzdevumu pildīšanai. Raugoties uz šo darījumu no Ikšķiles vadītāja skatu punkta, mērķis ir eleganti sakārtot Ikšķiles dzīvi un turpināt efektīvi strādāt novada iedzīvotāju interešu aizstāvībai.

- Šobrīd cieši sadarbojaties ar Ogres novadu. Vai nenožēlojat, ka savulaik tam nepievienojāties, bet izveidojāt atsevišķu – Ikšķiles novadu?

- Ļoti labs jautājums. Jāsaka paldies toreizējam Ikšķiles pašvaldības vadītājam un tagadējam priekšsēdētāja vietniekam Jānim Rudzītim, kurš, izmantojot savu politisko piederību, panāca, ka Ikšķiles novads palika atsevišķa administratīva vienība. Jo – būsim reāli – Ikšķiles novads nevarētu realizēt tādus projektus, ko mēs esam pa šiem diviem gadiem esam izdarījuši un ko plānojam izdarīt. Ogres novada saimniecība ir ļoti liela un prasa ļoti lielus resursus. Ikšķile ir kompaktāka, mēs esam pārredzamāki un budžeta līdzekļus varam izlietot mērķtiecīgi savai pilsētai un novadam.