Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Ogres novada domes preses dienests
  Publicēts: 2011-09-19  14:39:00 / Sabiedrība
 
 Ziņot redakcijai  

Tas, cik Ogre ir pārsteidzoši daudzveidīga, uz savas ādas varēja izbaudīt 16. septembrī, Mobilitātes nedēļas ietvaros dodoties rudenīgā pastaigā pa kādreizējo kūrortpilsētas vasarnīcu rajonu Jaunogrē.

Rudenīgās un nedaudz lietainās pastaigas maršruts ved caur Zilajiem kalniem, tad lejpus gar Zilokalnu prospektu, Vidus prospektu, Gaismas prospektu, Saules prospektu, nonākot Mālkalnes prospektā. Aizraujošo pastaigu vada Ogres Vēstures un mākslas speciālisti Arno un Evija Smiltnieki.

Ar vilcienu sēņot un ogot
Stāvot Zilo kalnu pakājē pie Ogres zīmes, A. Smiltnieks pastāsta, ka 1932. gadā Ogrē izbūvēts 42 kilometru garš šaursliežu dzelzceļš, kas sākās Mālkalnes prospektā (tas savu nosaukumu ieguvis, jo šajā rajonā atradušās bagātīgas mālu iegūšanas vietas), toreiz Robežu ielā, un veda caur mežu stigām uz Lauberi. Dzelzceļš bija paredzēts meža darbiem – koku izvešanai, bet vasarā to izmantoja arī vasarnieki, lai dotos uz mežu sēņot un ogot. Šis dzelzceļš beidzis pastāvēt pagājušā gadsimta 40. gados un tā maršruta ceļā vēl šodien starp sūnām un zariem vietumis esot atrodama kāda tā konstrukcija.

Zilie kalni nav pētīti
Zilie kalni ir Ogres Kangaru kalnu grēdas sastāvdaļa, kas radusies ledus laikmeta beigās. Tie sākas Ikšķilē un stiepjas līdz pat Ķegumam. Savukārt Zilo kalnu augstākais punkts atrodas 27 metrus virs jūras līmeņa un tajā atradies pilskalns. Kā skaidro A. Smiltnieks, Zilo kalnu virsotnē esošais uzbērums, ko arheologi sauc par valni, liecina par to, ka senatnē te atradies aizsardzības tornis vai vārti. Zilā kalna pilskalns nav bijis tik apdzīvots, kā Ķentes pilskalns, kas atrodas Pārogrē. Tajā arī nav veikti izpētes darbi. Pirmie kalna uzmērījumi veikti 1907. gadā.

Raugoties uz pilsētu no Zilo kalnu virsotnes, E. Smiltniece iezīmē ainu, kāda tā izskatījusies pagājušā gadsimta sākumā – te pletušās pļavas, kurās ganījušās govis. Pirmās celtnes parādījušās 1926.gadā, attīstoties vasarnīcu celtniecībai. Vasarnīcas būvētas tuvāk Zilajiem kalniem, kur sausāks.

Leģendām apvītās vasarnīcas
Ekskursijas ceļš ved lejpus Zilajiem kalniem. Zilokalnu prospektā 5 atrodas leģendām apvīta ēka, kura gan šobrīd netiek apsaimniekota. E. Smiltniece zina teikt, ka ēka celta laikā no 1926. – 1928. gadam un 1939. gadā to iegādājusies Dailes teātra aktrise Elvīra Bramberga ar vīru - dzejnieku un rakstnieku Pāvilu Vīlipu. „Šajā mājā uz jautrām svinībām pulcējušies daudzi Dailes teātra aktieri, arī dzejnieki un rakstnieki. Mājā kādu laiku dzīvojis arī aktieris Edgars Liepiņš, kurš bija precējies ar Elvīras un Pāvila meitu Velgu,” skaidro E. Smiltniece. Spriežot pēc seniem foto uzņēmumiem, māja kādreiz izskatījusies ļoti skaista, mājas arhitekts – Vladimirs Šervinskis, kurš projektējis daudzas mājas Ogrē. Turpretim kaimiņos esošā ēka, kur šobrīd dzīvo Latkovsku ģimene, ir piemērs, kā, kopjot īpašumu, iespējams saglabāt tā vēsturisko ainu. Kādreiz mājā dzīvojusi profesore, ārste dietoloģe Ksenija Skulme un mākslinieks Uga Skulme, kurš gleznojis arī Ogres ainas.

Uz mājas balkona vingrina balsi
Nonākam Ausekļa prospektā, arī šeit vairākas ievērojamas ēkas. Ēku Ausekļa prospektā 19  projektējis un cēlis Jānis Starķis 1928. gadā.  20. gadsimta pirmajā pusē  Jānis Starķis bija Ogrē populārs un labi zināms būvuzņēmējs. Viņš arī cēlis Ogres luterāņu baznīcu un Ogres laipas. Šajā mājā savulaik dzīvojis Marsons Eižens, Ogres pirmā mēra Jūlija Marsona dēls. Marsonu ģimene 1941.gadā izvesta uz Sibīriju un muzejā ir ziņas, ka Sibīrijā vēl dzīvo pirmā pilsētas mēra mazdēls - Eižena dēls. Savukārt Ausekļa prospektā 26 bija apmeties „solists” Kārlis Ozoliņš, kurš dziedājis Operas korī. Lai vingrinātu savu balsi, viņš bieži vien to darījis uz savas mājas balkona – tā, lai dzird arī kaimiņi, tās nav bijušas dziesmas, bet tikai dažādi balss vingrinājumi. Tomēr apkārtnē dzīvojušie nav bijuši sajūsmā par šo dziedāšanu. Bet K. Ozoliņa kaimiņos dzīvojis galdniekmeistars, būvuzņēmējs Jānis Dulbe, kurš cēlis daudzas Ogres mājas. Viņa sievai piederējis neliels uzņēmums, kas nodarbojās ar vīriešu kreklu šūšanu.

Lai izveseļotos, dodas uz Ogres sanatorijām
E. Smiltniece min, ka pēc 1. pasaules kara ļoti izplatīta slimība bija plaušu tuberkuloze. Tolaik vēl zāles slimības uzveikšanai neesot bijušas, tāpēc par efektīvu slimības uzveikšanā tika uzskatīts svaigs gaiss, piemērots uzturs un speciāli vingrinājumi. Visā valstī tika veikti pētījumi, kur vislabāk celt sanatorijas, un Ogre tika atzīta par īpaši labvēlīgu slimības ārstēšanas vietu, tāpēc te atvēra veselas trīs sanatorijas – Rīgas ielā 14, Gaismas prospektā 2/6 un Saulstaru ielā 2. Sanatoriju Gaismas prospektā cēlis arhitekts Konstantīns Pēkšēns. Sanatorijā bija vairāk kā 100 vietas, pacienti bieži vien tika vesti gulēt ārā koka nojumēs, lai pēc iespējas vairāk elpotu svaigo gaisu. Sanatorijas ēdamzālē uz sienām mākslinieka Anša Cīruļa gleznojumi, kas ir restaurēti. Sanatoriju apjož tolaik izgatavoti betona stabi, kādi saglabājušies arī citviet pilsētā.

Biedrības izveidots parks
No sanatorijas, dodoties uz Jaunogres dzelzceļa pusi, pa kreisi atrodas neliels parks. To pagājušā gadsimta 1930. gados iekārtojusi Jaunogres labierīcības biedrība. Parka vidū tolaik ierīkota neliela dejas grīda, kur uzstājās gan vietējie, gan mākslinieki no Rīgas. Parkā atradās arī volejbola un tenisa laukums, augustā notikuši ikgadēji Parka svētki. Pati biedrība organizēja pasākumus un tos finansēja no biedru saziedotās naudas. Biedrība veikusi arī citus nozīmīgus darbus – ierīkojusi peldētavu pie vecās Daugavas gultnes (Varžu dīķis), ielu apgaismojumu un citus darbus.

Dodas svinēt vārdadienu
Saules prospektā 23 atrodas māja, kurā pagājušā gadsimta sākumā dzīvojis skolotāju pāris – Jēkabs un Natālija Vīnzarāji. Natālija bijusi Rīgas Valsts  meiteņu ģimnāzijas dibinātāja un direktore.  Kad Jaunogrē piestājis vilciens, no kura uz Saules prospektu 23 plūdusi ļaužu straume, apkārtējiem bija skaidrs – Natālija svin vārda dienu. Ir ziņas, ka Jaunogrē uzņemti skati filmai „Ziemassvētku jampadracis” un „Emīla nedarbi”.
Zvērus aizbaida ar putnu biedēkli

Kopumā dzīve Jaunogres vasarnīcās bijusi idilliska – cilvēki viens otru pazinuši, kopā svētkus svinējuši. Pārsvarā te mituši rīdzinieki – valsts ierēdņi, arhitekti, skolotāji, juristi, banku darbinieki, grāmatveži utt. Sākoties aukstam laikam, viņi savas vasarnīcas pametuši līdz nākamajai vasarai. Liela daļa cilvēku, kuriem šeit nebija vasarnīcas, gadiem ilgi vasarās īrēja istabiņu un izīrētājiem tā bija lieliska iespēja nopelnīt. 

A.Smiltnieks zina teikt, ka vasarnīcu īpašniekiem, kuri izīrēja istabas, bija piemērots vasarnieka nodoklis – četri lati ģimenes galvām un divi lati pārējiem ģimenes locekļiem. Tomēr daudzi no tā vairījās. „Ir ziņas, ka 1937. gadā, policijas reida laikā, Jaunogrē pieķerti 20, bet Pārogrē veseli 67 šī nodokļa nemaksātāji!” smaidot saka A. Smiltnieks. Vasarnieki piemājas dārziņos stādījuši dažādus dārzeņus savai iztikšanai un pārdošanai. No atmiņu stāstiem saglabājies stāsts par kādu Jāni Pluci, bankas ierēdni, kurš, atklājot, ka viņa dārza ražu maitā meža zvēri, to atbaidīšanai dārzā uzstādījis putnu biedēkli, kuram katru dienu mainījis apģērbu un arī pozas.

Izmaiņas pilsētas sejā
Ogres seja strauji mainījās pagājušā gadsimta 60. gados, kad sākās trikotāžas kombināta celtniecība. Pieplūda strādnieki, sākās daudzstāvu māju, veikalu, bērnudārzu, skolu, tirgus celtniecība. No kūrortpilsētas Ogre pārtapa par rūpniecības pilsētu. Lai celtu daudzstāvu mājas, 80. gados sākās masveida vasarnīcu nojaukšana, bet, sākoties Atmodai, paldies dievam, būvniecības procesi apsīka, un vismaz nelielā Ogres daļā var kaut nedaudz izjust to gaisotni, kāda Ogrē valdījusi pirms simts gadiem.

Ekskursijā piedalījās arī ogrēniete Edīte, kura atzīst, ka neizmantot šādu iespēju, kad pastaigu vada speciālisti, kuri zina tik daudz, ir grēks. „Es aicināju sev līdzi arī draudzenes, bet viņas atteicās – lai es visu dzirdēto iegaumēju un vēlāk viņām pastāstot. Laikam nobijās no lietus, bet nekad nav slikti laika apstākļi, vajag tikai piemēroti apģērbties! Esmu jau pa šiem Ogres ceļiem gājusi, bet tas ir pavisam savādāk, ja par redzēto tik interesanti pastāsta. Es gribētu iet šādā ekskursijā arī pa Pārogres pusi,” nosaka Edīte.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības