Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Ogres novada domes preses dienests
  Publicēts: 2011-02-03  12:14:00 / Pašvaldība
 
 Ziņot redakcijai  

2.februārī  Ogres novada pašvaldībā tikās Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novada civilās aizsardzības apvienotā komisija un atbildīgie dienesti, lai pārrunātu iespējamo rīcību un organizāciju plūdu gadījumā, arī valsts un pašvaldību institūciju gatavību pavasara plūdiem un citām krīzes situācijām.

Komisija, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, tikās, lai pārrunātu rīcības plānu iespējamo plūdu gadījumā, kā to uzlabot, par izmaiņām pieejamo resursu sarakstā (laivas, transports, teltis, ģeneratori, sūkņi, cilvēku resursi) katrā novadā un valsts un pašvaldību institūcijā (Rīgas reģiona Virsmežniecība, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, Valsts policijas Rīgas rajona pārvaldes Ogres iecirknis, A/S “Latvijas Gāze” Ogres iecirknis, Elektrotīkli, VUGD Rīgas RP Ogres daļa, Ķeguma HES, AS “Sadales tīkls”, SIA “Ogres rajona slimnīca”, P/A “Mālkalne”, zemessardzes 54. ITBN).

Imants Dudarevs, VUGD Ogres brigādes komandieris, norāda, ka, ņemot vērā elektroenerģijas padeves ilgstošos traucējumus Latgalē un tā sekas, valsts materiālajās rezervēs atrodas pieci elektroģeneratori, ko ekstrēmu apstākļu gadījumā plānots piešķir pašvaldībām, lai nodrošinātu primāru objektu apgādi ar elektroenerģiju. I. Dudarevs norāda, ka šie ģeneratori noteikti netiks piešķirti saimniekiem, lai nodrošinātu savas saimniecības. Tāpat plūdu gadījumā nav plānots, ka ūdens no pieplūdušiem pagrabiem tiks sūknēts upē. “Iedzīvotājiem pašiem jādomā par šīs problēmas novēršanu, iegādājoties ūdens sūkņus, lai nelaimi varētu novērst. Privātīpašumos nevajadzēja atļaut aizbērt novadgrāvjus, jo ir ziņas, ka pavasarī applūdušas arī tādas vietas, kas iepriekš nav applūdušas – tas aizbērtu grāvju dēļ,” norāda I. Dudarevs, “tāpat svarīgi regulāri un savlaicīgi iztīrīt novadgrāvjus, lai liekais ūdens var brīvi aizplūst.”

Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis informē, ka jau pagājušajā gadā ir apsekotas plūdu zonas. “Šogad janvārī, Ogres upē nedaudz ceļoties ūdens līmenim, atsevišķu māju iedzīvotājus informējām par rīcību plūdu gadījumos un atkārtoti nodevām informāciju par evakuācijas maršrutiem un punktiem, darbībām, kas jāveic, kontaktinformāciju,” saka U. Ulmanis, atgādinot, ka ārkārtas situācijā iedzīvotāji var zvanīt pa diennakts tālruni 65002400 vai 65002402 (Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres policijas iecirknis) vai 112. Regulāri tiek veikts plūdu teritoriju monitorings, tiek kontrolēts ūdens līmenis.
 
U. Ulmanis atgādina, ka svarīgi neaizmirst arī par dzīvniekiem. Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs informē par cilvēkiem, kuri piedāvā lopu pārvadāšanas pakalpojumus. Runājot par dzīvniekiem, M. Samohvalovs norāda, ka krīzes situācija var veidoties arī tad, ja Latviju sasniegs šobrīd Krievijā izplatītais Āfrikas cūku mēris – lai to novērstu, jau šobrīd pastiprināti tiek kontrolēts cūku eksporta transports no Krievijas, notiek transportlīdzekļu papildus dezinfekcija Latvijas teritorijā, arī privātbagāžu kontrole uz robežām. “Vīruss ir izturīgs, to var pārnest ar apģērbiem un apaviem, ar to neslimo cilvēki, bet rada bīstamību cūku ganāmpulkam – ja saslimst, tad viss ganāmpulks jālikvidē,” skaidro M. Samohvalovs.
 
Par iespējamām evakuācijas vietām informēja Dainis Širovs, Ogres rajona slimnīcas valdes loceklis: “Plūdu gadījumā 20 līdz 30 cilvēkus varam izmitināt Ogres pansionātā divvietīgās istabiņās.” Cilvēkus varētu arī izmitināt p/a “Mālkalne” kopmītnēs.
 
Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona komandiera pienākumu izpildītājs kapteinis Oskars Lejnieks informē, ka zemessardzes rīcībā ir transports, ar ko nepieciešamības gadījumā var evakuēt cilvēkus, var nodrošināt apsardzi evakuētajām saimniecībām, kā arī palīdzēt veikt fiziskus darbus. Pārrunājot pagājušā gada ledus spridzināšanas gaitu, O. Lejenieks atzīmē, ka plūdu gadījumā šogad vajadzētu samazināt laiku starp civilās aizsardzības komisijas pieņemto lēmumu ledu spridzināt un reālu darbu uzsākšanu, jo pērn šis laiks bija nedaudz mazāk par diennakti. “Ja būs nepieciešams ledu Ogres upē spridzināt, ņemot vērā pagājušā gada pieredzi, šogad tas varēs noritēt operatīvāk. Mūsu mērķis ir pēc civilās aizsardzības komisijas lēmuma pieņemšanas par spridzināšanu reālus darbus uzsākt četru stundu laikā,” saka O. Lejnieks.
 
Pagājušajā gadā cilvēki izteikuši neapmierinātību par to, ka sprāgstvielu jauda esot bijusi pārāk liela. “Sprāgstvielu daudzums tiek aprēķināts, ņemot vērā ledus biezumu un blīvumu, un spridzināšanas darbu vadītājs izmanto pēc iespējas mazāk sprāgstvielu,” skaidro O. Lejnieks. Komisija nolēma, ka visi iedzīvotāji, kuri dzīvo iespējamās ledus spridzināšanas vietas tuvumā, par šādiem darbiem tiks brīdināti un informēti par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic – piemēram, ar izolācijas lentu jāpārvelk stikli vai jāaizsedz tie ar segām, lai nesaplaisā.
 
Komisija nolēma komisijas sastāvā iekļaut arī Latvijas dzelzceļa un Gaisa spēku Lielvārdes garnizona pārstāvi, kā arī pārstāvi no Pārtikas un veterinārā dienesta, lai ekstrēmās, riska situācijās būtu pēc iespējas operatīvāka rīcība, plašāka informācija, ko varētu nodot iedzīvotājiem, kā arī saņemt no iestādēm, kas būtu iesaistītas noteiktajos apstākļos.
 




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības