Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

Dzintra Mozule, «Ogres Vēstis Visiem»
  Publicēts: 2010-05-17  06:39:00 / Sabiedrība
 
 Ziņot redakcijai  

 

Trešdien, 12.maijā, Ogres novada politiski represētie, kā arī biedrības «Suntalniece» aktīvistes devās uz Likteņdārzu Koknesē, lai talkojot lielajam darbam pieplusotu arī savu artavu un pēc tam piemiņas vietā iestādītu kociņus.

Arī daba bija parūpējusies, lai šis nodoms īstenotos, jo diena padevās šim pavasarim negaidīti silta un saulaina. Pavisam todien Likteņdārzs sagaidīja 52 talciniekus no Ogres novada – no Ogres turp devās 34, no Suntažiem – 16 (gan politiski represētie, gan biedrības «Suntalniece» dalībnieces) un no Krapes ar privāto auto pievienojās vēl divi braši vīri.

Šoreiz talcinieku uzdevums – starp Daugavas krastā augošajiem lielajiem kokiem nolikvidēt visus celmus, celmiņus un zarus, kas atbraucējiem varētu traucēt te pastaigāties. Brīžam tā likās arī Don Kihota cīņa ar vējdzirnavām, jo līdzpaņemtie darbarīki ne katram celmu pudurim spēja stāties pretī. Tad lieti noderēja kārtīgs lauku cirvis, ko līdzi bija paņēmuši krapieši Jānis Bodnieks un Jānis Kursītis.

Ogrēniete Dagnija Liepiņa atklāja, ka viņa Likteņdārzā strādā jau piekto reizi. Pirms diviem pavasariem, kad šurp atbraukusi pirmoreiz, te bijis viens vienīgs krūmu biezoknis. Tagad acij paveras tīkama ainava. Mūsu talkotāji bija arī liecinieki pirmajiem anfiteātra izveidošanā veiktajiem darbiem.

Manuprāt, politiski represētajiem nokļūt Likteņdārzā – piemiņas vietā visiem tiem latviešiem, kas Latvijai zuduši 20.gadsimtā, – ir apmēram tas pats kas ticīgajam doties svētceļojumā. Tāpēc daudz pieredzējušās sievas un vīri ik pa laikam atgādinājuši savam vadonim Ivaram Kaļķim, ka šāds brauciens jāorganizē.

Vissvarīgākais ogrēniešu un suntažnieku veikums šajā reizē tomēr bija piemiņas kociņu stādīšana. Ogrēnieši izvēlējās priedi, suntažnieki – zvīņu baltegli. Šajā procedūrā jaunums ir tāds, ka par kociņu un tiesībām to iestādīt tagad jāmaksā 50 lati. Bet tas nebūt nekļuva par šķērsli, lai suntažnieki izlemtu stādīt paši savu koku. «Šodien te esam 16, bet pavisam bijām 22 brauktgribētāji,» visu  vārdā stāsta Dzidra Sproģe, Ogres Politiski represēto apvienības pirmā vadītāja Augusta Meijera meita. Aizkustinoši bija vērot, kā katrs suntažnieks kociņam uzbēra savu lāpstu un pēc tam – arī par tiem, kas vēlējās, ar naudiņu piedalījās, bet trešdien atbraukt nevarēja.

«Arī mēs savā dzimtā esam pārrunājuši, ka pa visiem gribam reiz atbraukt un iestādīt piemiņas koku saviem Sibīrijā palikušajiem senčiem,» tā Jānis Kursītis no Krapes.

«Ir doma, ka nākotnē politiski represēto salidojumi varētu notikt ne vairs Ikšķilē, bet Likteņdārzā,» zina teikt Ivars Kaļķis. «Un tad nu šis iestādītais kociņš varētu kalpot arī par mūsu satikšanās vietu.»

Mājup talcinieki devās ar gandarījuma sajūtu – arī es te esmu pastrādājis, esmu pielicis savu roku, «lai lielais darbs uz priekšu tiek».

Braucienu uz Likteņdārzu atbalstīja Ogres novada dome, bet ar dalību talkošanā un kociņa stādīšanā domi pārstāvēja priekšēdētāja vietniece Vita Pūķe.

Dzintras Mozules foto

«Kur ņemt īstos vārdus, ko pievienot Ogres politiski represēto kociņam?» jautā Dagnija Liepiņa un Ivars Kaļķis.

Savu lāpstu zemes suntažnieku Likteņdārzā stādītajai zvīņu balteglei tūdaļ pievienos Ogres Politiski represēto apvienības pirmā vadītāja Augusta Meijera meita Dzidra Sproģe.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības