Fakti.lv
Autorizācija

Lietotājs:
    Parole:

Noderīgas saites:

ogresfakti
  Publicēts: 2009-09-16  17:47:00 / Izglītība
 
 Ziņot redakcijai  

Vakar Cēsīs aizvadīta ikgadējā Mūzikas un mākslas skolu direktoru un pedagogu sanāksme, kurā viņi iepazīstināti ar tām reformām, kas vēl gaidāmas profesionālās izglītības jomā.

Nevar izpildīt prasības

Sanāksmes dalībnieks, Ogres mūzikas skolas direktors Guntis Pļavnieks atzīst, ka satraucošākā bijusi mūzikas skolu budžetu pieckārtējā samazinājuma seku "legalizācija". Izrādās, ka ar atlikušo finansējumu, kas sastāda vienu piekto daļu jeb vienu miljonu latu, salīdzinot ar pagājušo gadu, mūzikas skolas vairs nevar sniegt tādu izglītību, kādu tām būtu jāsniedz saskaņā ar līdz šim ievērotajiem uzstādījumiem. "Programmas ievērojami samazinātas, līdz ar ko nevaram izpildīt licenses prasības," atzīst G.Pļavnieks. Šī gan tiek uztverta kā pagaidu situācija līdz krīzes beigām, kad finansējums skolām varētu tikt atjaunots.

Atpakaļceļa vairs nebūs

Taču tiek izskatīts arī cits scenārijs - legalizēt zemākas kvalitātes izglītību. "Legalizācija varētu izpausties tā, ka pirmās trīs klases visi audzēkņi mācās vienādi. Pēc tam mēs taisām lielo "tīrīšanu". Tad 20% būs tā elite, kas saņems pilnu apmācību, bet pārējie mācīsies pēc samazinātas programmas. Taču es neuzņemos būt tas, kas izšķirs, kurš bērns ir un kurš nav tiesīgs saņemt pilnu izglītību. Tas ir ļoti bīstami, jo, ja tam tagad piekritīsim, tad diez vai nākotnē kaut ko atpakaļ vairs dabūsim," ieceri kritiski vērtē G.Pļavnieks.

Ārzemnieki apbrīno Latvijas mūzikas skolas

G.Pļavnieks uzsver, ka Latvijas kā Eiropas mūzikas asociācijas biedra izglītības sistēmu apbrīno Zviedrijas, Dānijas, Holandes un citu Eiropas valstu skolas. "Viņi mācās no mums un saka, ka gribētu izveidot tādu pašu sistēmu, kāda ir pie mums. Ārzemnieki brīnās, ka mums valsts finansē šādu izglītību. Taču jāņem vērā, ka šajās valstīs ir lielākas algas un vecāki var atļauties apmaksāt savu bērnu izglītību. Turpretim prasības pret mūzikas skolu audzēkņiem ārzemēs ir daudz zemākas," stāsta direktors, norādot, ka Latvijas muzikālās izlgītības sistēma izveidota un sakārtota jau padomju gados. "Tagad paši ar savām rokām gribam sagraut šo sistēmu, kas bija perfekti izstrādāta," ar nožēlu atzīst G.Pļavnieks, "kamēr es neredzēšu dokumentu, kas man liek to darīt, es neko nedarīšu. Es neesmu sev un mūsu bērniem ienaidnieks."

Pieprasījums nemazinās

Pēc G.Pļavnieka domām, arguments, ka līdzekļi vairāk vajadzīgi sociāli maznodrošinātajiem, nekā mūzikas skolām, neiztur kritiku. "Ne jau bērns, kas mācās mūzikas skolā ir vainīgs pie esošās ekonomiskās situācijas," viņš teic un norāda, ka saskaņā ar statistiku, muzikālā izglītība Latvijā ir ārkārtīgi pieprasīta. 16% no visiem Latvijas bērniem 2008.gadā mācījās mūzikas skolās. "Es neatceros, ka mūzikas skolā gribētu mācīties tik daudz bērnu, kā šogad. Mums uz 1.septembri bija 399 audzēkņi. Tagad palikuši 377, kas ir praktiski tikpat cik pagājušajā gadā," rezumē G.Pļavnieks, atgādinot, ka šogad vecākiem par bērnu mācībām mūzikas skolām ir jāmaksā, taču pieprasījumu tas faktiski nemazina.




Pievienot komentāru:     

   Vārds vai segvārds:*
  Skaitlis "7":*   
   Komentārs:*

    


Portāla Fakti.lv vadība neatbild par rakstiem pievienotajiem apmeklētāju komentāriem, kā arī aicina to autorus, rakstot atsauksmes, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā rakstu komentēšanas iespēja var tikt liegta.

        


 1. 

palīgā! 
2009-09-17  01:36:59
Nebūtu labi Mūzikas un mākslas skolu direktorus un pedagogus atstāt vienus pašus kaujas laukā!

1
Aktuāli
Jaunākās ziņas
Arhīvs
        1 2 3
4 5 6 7 8 9 10
11 12 13 14 15 16 17
18 19 20 21 22 23 24
25 26 27 28 29 30 31


© JP. Visas tiesības rezervētas.  | Kontakti  | Reklāma portālā  | Komentāri portālā  | Autortiesības