Komentāri (0)

 Ziņot redakcijai  

 Izdrukāt  

18.februārī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Jānis Reirs un Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis tikās ar Ogres novada pašvaldības vadību, lai pārrunātu pašvaldības budžeta un attīstības iespējas.

Sarunā piedalījās Ogres novada domes priekšsēdētājs Edvīns Bartkevičs, priekšsēdētāja vietniece Vita Pūķe, Finanšu un ekonomikas nodaļas vadītāja Silvija Velberga. Tikšanos organizēja Ogres novada domes deputāte Valda Gaile. Pārrunās  piedalījās partijas „Vienotība” Ogres nodaļas valdes loceklis Alis Balbārzdis.

E.Bartkevičs iepazīstināja ar novada statistiku – platību, iedzīvotāju skaitu, kā arī ar  vēsturisko attīstību, izglītības un kultūras attīstību. Priekšsēdētājs informēja arī par investīciju projektiem – auto tilta pār Ogres upi un tuneļa zem dzelzceļa izbūvi, kam nepieciešami 7 miljoni latu. Tāpat jāturpina Brīvības ielas rekonstrukcija no Rūpnieku ielas līdz Ogres robežai 1,750 m garumā un šī projekta īstenošanai nepieciešami Ls 1 900 000. Intensīvi notiek ēku siltināšana energoefektivitātes uzlabošanai, darbs jāturpina, siltinot arī citas izglītības iestādes. Nepieciešama 1. vidusskolas un Jaunogres vidusskolas sporta stadiona rekonstrukcija, infrastruktūras attīstība. Šogad līdzekļi atvēlēti vien trīs lielu projektu īstenošanai – ēkas Brīvības ielā 44 ēkas fasādes atjaunošanai, kapu teritorijas attīstībai pie  Zilajiem kalniem un ģērbtuvju izbūvei pie Ogres Valsts ģimnāzijas. Ceļu uzturēšanai ceļu fonds finansē tikai 32 % no nepieciešamās summas, līdz ar to pašvaldībai ir jāiegulda lieli līdzekļi tikai ceļu un ielu uzturēšanas nodrošināšanai, tāpēc arī ielu posmu atjaunošanai līdzekļi neatliek. Šogad pašvaldība ieguldīs vienīgi Čakstes prospekta 1.kārtas un Parka ielas rekonstrukcijai. Izvērtās diskusija par dzīvojamo ēku siltināšanas problēmām un reformas izraisītajām izmaiņām, pašvaldību referenduma nepieciešamību.

S.Velberga detalizēti informēja par pašvaldības budžeta izveides principiem un nepieciešamajiem līdzekļiem konkrētu funkciju veikšanai. S.Velberga norādīja, ka šobrīd pašvaldības budžeta deficīts ir 3,5 miljoni latu. Nopietnas diskusijas izvērtās par sociālā budžeta sadali. Pašvaldība lielus finanšu līdzekļus tērē sociālajam budžetam, bet tas neveicina nekādu attīstību. Lai risinātu šo problēmu, E.Bartkevičs iesaka pašvaldībām atļaut veikt sociālo uzņēmējdarbību – pabalstu ņēmējus iesaistīt sabiedriski lietderīgos darbos, kuros būtu nodarbinātas dažādas sabiedrības grupa. Šāda uzņēmējdarbība sniegtu tiešu ieguldījumu sabiedrības labā. Iedzīvotāji ar šo darbu segtu savus komunālos parādus un justos vajadzīgi sabiedrībai. Lai to varētu izdarīt, nepieciešamas izmaiņas Valsts pārvaldes likumā un Labklājības ministrijas noteikumos.

Izvērtās diskusijas arī par lielo komunālo parādu apjomu, kas šobrīd novadā ir jau Ls 928 000, papildu pašvaldības policijas darbinieku nepieciešamību, zemessardzes iesaistīšanu civilās aizsardzības akcijās, par atskurbtuves darbu.

E.Bartkevičs vērsa uzmanību uz daudz lielāku valsts atbalsta nepieciešamību uzņēmējiem, savstarpējas kooperācijas nepieciešamību, speciālistu piesaistīšanu, kas nodarbotos ar mārketingu kā projektu vadītāji un mazajiem uzņēmējiem palīdzētu pārdod savus produktus.

J.Reirs uzsver, ka vizītes mērķis ir iepazīties ar budžeta iespējām pašvaldībā, problēmām, attīstības iespējām, savstarpējas sadarbības veicināšanu ar pašvaldību. J.Reirs ar situāciju iepazinies arī citās pašvaldībās: „Gribētu teikt, ka iezīmējušās lielas problēmas, kas kopējas visām pašvaldībām – sociālā uzņēmējdarbība, ar ko pašvaldībām valsts likumdošana neļauj nodarboties. Jāļauj pašvaldībām nopietnāk iet iekšā uzņēmējdarbības jomā. Nepieciešama papildu finanšu līdzekļu piesaistīšana. Visā valstī iezīmējas tas, ka līdzekļu nepietiek. Arī, veidojot valsts budžetu, tiek izvērtēts, kurām prioritātēm dot un kurām nedot naudu,” situāciju raksturo J.Reirs. Viņš arī atzina, ka, iepazīstoties ar Ogres novada pašvaldības budžetu, radusies pārliecība, ka pašvaldības prioritātes ir noteiktas un tām atbilstoši piešķirti arī finanšu līdzekļi. „Protams, būtu labāk, ja līdzekļu būtu vairāk gan valsts, gan pašvaldību līmenī. Tā ir krīzes radīta problēma – līdzekļu trūkums. Priekšā stāv izaicinājums – atstāt līdzekļus gan pensiju indeksācijai, skolotāju un policistu, medicīnā strādājošo algu pieaugumam. Tas gan nozīmē, ka uzņēmējdarbībai būs mazāk, tādēļ vajadzēs intensīvāk izmantot ES fondu finansējumu. Tādas pat problēma ir pašvaldībām. Pietrūkst līdzekļu arī ceļu remontdarbiem. Bet, ja ieguldīsim ceļos, tad nevarēsim paaugstināt algas, gribam indeksēt arī pensijas. Tās ir grūtas izšķiršanās,” norāda J.Reirs.

V.Gaile skaidro, ka tikšanās organizēta ar mērķi vērst Saeimas deputātu uzmanību uz pašvaldībām būtiskiem jautājumiem, uz pašvaldībās reāli notiekošo, problēmām un redzējumu, kas būtu darāms, kādas izmaiņas likumdošanā būtu jāizdara, lai tās mazinātos un notiktu attīstība. „Valdībā jāizbeidz peripetijas, ka nauda tiek dalīta savējiem - tām pašvaldībām, kas ir valdības koalīcijā! Ir jāattīsta visas nozares! Tāpēc arī lūdzu komisiju pārstāvjus uz šo tikšanos. Bija plānots, ka piedalīsies arī Lolita Čigāne, kura atbildīga par pašvaldību darba grupu - likumprojektu izstrādē un izmaiņās,” saka V.Gaile un piebilst, ka jautājumi, kas skar pašvaldību un sociālo darbu, ir nopietni un smagi, bieži vien Saimes deputāti nav bijuši saistīti ar pašvaldības darbu un tajā notiekošo, tādēļ šādas tikšanās noteikti vajadzētu turpināt. Savukārt, lai risinātu samilzušās problēmas pašvaldībās, ir nepieciešams veikt izmaiņas likumdošanā, pirmkārt, jau pašvaldībām atļaujot nodarboties ar sociālo uzņēmējdarbību, kas mazinātu sociālā budžeta slogu un ļautu iedzīvotājiem strādāt un pašiem nopelnīt. 

Pēc tikšanās V.Gaile atzina: lai risinātu šos jautājumus, ir nepieciešams kopīgs darbs. „Ir pozitīvas ievirzes, ir jūtama saprašanās no abām pusēm, bet ir jāstrādā Saeimā, jo mēs, pašvaldība, esam tikai ierosinātāji,” ir pārliecināta V.Gaile. Deputāte uzskata, ka pašvaldībā būtu lietderīgi izveidot štata vienību, kas nodrošinātu savstarpēju saikni starp pašvaldību un Saeimu, līdzīgi kā to dara parlamentārie sekretāri starp ministrijām un Saeimu.